Jau šovasar plānots atklāt nacionālās nozīmes elektropārvades līniju Valmiera-Tsirgulina, Igaunijā. Tā virzās garām Pukšu purvam Valmieras novadā, tāpēc, lai parūpētos par šeit ligzdojošajiem putniem, uz pārbūvētās elektrolīnijas uzstādīti īpaši putnu novirzītāji. 

Meža masīvu starp Valmieru un Valku šķērso nu jau teju kā pārbūvētā elektrolīnija Valmiera-Tsirgulina un jau pērn atklātā elektrolīnja Valmiera-Tartu. Šajā vietā atrodas arī nozīmīga aizsargājamo putnu ligzdošanas vieta – Pukšu purvs. Tāpēc, lai putni lidojot ātrāk pamanītu elektrolīnijas vadus un tajos neietriektos, uz pārbūvētās 330 kilovatu elektrolīnijas uzstādīti speciāli putnu novirzītāji. AS “Augstspriegumu tīkls” vides inženiere Dace Svaža: “Tie rotē, tātad putni ātrāk pamana, ir efektīvāk. Tie ir atstarojoši. Šī zona skaitās luminiscējošā, kas dienas laikā absorbē saules gaismu, naktī krēslas stundā spīd, kas ir ļoti svarīgi naktī migrējošo puntu, kā dzērvju gadījumos.”

Uzņēmuma “Augstspriekumu tīkls” pārstāve norāda, ka kopā uz abām elektrolīnijām izvietoti 580 putnu novirzītāji. To sākotnēji to nepieciešamība pētīta kopā ar Latvijas Prnitologu biedrību un Valsts vides dienestu. Svaža: “Līnijas pārbūves ietekme maznozīmīga, jo putnu ceļi līnijas nešķērsos. Tomēr atsevišķām sugām, konkrēti dzērvēm un zivju ērgļiem, ieteica eksperts apmēram piecu kilometru posmā veikt līnijas marķēšanu, uzstādot šāda tipa putnu novirzītājus.”

Ornitologs Viesturs Ķerus ReTV norāda, ja putnu novirzītāji ir uzstādīti pareizi, tie būtiski samazina putnu bojāeju, ietriecoties elektrolīnijās. “Pilnīgi izslēgt putnu bojāeju nevar, jo ne vienmēr redzamība ir galvenais iemesls, putni var nosisties arī daudzstāvu mājā. Jebkādas šādas konstrukcijas gaisā zināmus draudus putniem rada. Ja elektrolīnija ir padarīta redzama ar šiem novirzītājiem, tad risks iet bojā būtiski būtiski samazinās.”

Līdzīgi putnu novirzītāji 2019. gadā ir uzstādīti divos elektrolīnijas “Kurzemes loks” posmos. Jāmin, ka putnu novirzītāji pie Pukšu purva pirmo reizi uzstādīti izmantojot pielāgotu dronu, kas būtiski atvieglojis procesu. Svaža: “Šis veids ir tiešām ļoti efektīvs. tas ir droši, jo nav jākapāj cilvēkam stabos. Laikietilpīgi, to veica draudz ātrāk, daudz klusāk, jo netika izmantota smagā tehnika.”

Savukārt Viesturs Ķerus cer, ka mūsdienu tehnoloģijas ļaus arī citas elektrolīnijas aprīkot ar putnu novirzītājiem, vismaz aizsargājamo teritoriju tuvumā. Viņš uzsver, ka elektrolīnijas ir viens no lielākajiem cilvēku radītajiem putnu mirstības iemesliem. “Latvijā mums nav par šo tādu kārtīgu pētījumu, bet ir pētījumi cietviet Eiropā un ārpus Eiropas. Nav pamata domāt, ka Latvijas situācija būtu unikāla. Ideālā gadījumā, bet kā ideāli gadījumi nav iespējami, elektrolīnijām būtu jāiet pa zemi. Tad, kad elektrolīnijas iet pa gaisu, tad ir svarīgi viņa padarīt putniem pēc iespējas redzamākas, tāpēc problēma ir tā, ka – līdzīgi kā ar stikliem –putni neredz to kā draudu, viņi ieskrien tur un iet bojā. Elektrolīnijas ir tuvu aiz kaķiem. Kaķi ir lielākais cilvēku radītais mirstības iemesls putniem, elektrolīnijas ir nākamās. “

Onitologs gan piebilst, ka elektrolīnijas atsevišķām putnu sugām ir nozīmīgas ligzdošanas vietas, piemēram, baltajiem stārķiem un kraukļiem. Tāpat putni elektrolīniju vadus izmanto, lai uz tiem atpūstos pēc gariem lidojumiem.