Brīdī, kad šķietami vājajam blakām nostājas spēcīgais, sniedzot tam roku, var notikt patiešām lielas lietas. Tā varētu teikt par nupat izdoto dzejoļu grāmatu. Tās autore ir trausla, jauna meitene, kurai slimības dēļ liegta spēja brīvi runāt un kustēties, taču par viņas sapni izdot savu grāmatu uzzināja viens no visspēcīgākajiem Latvijas vīriešiem - spēkavīrs Didzis Zariņš. Un nu grāmata ir jau ceļā pie lasītājiem. 

“Viena mana sapņa piepildījums,” tā savas pirmās dzejas grāmatas atvēršanas svētkos saka Margarita jeb īstajā vārdā Ieva Ivkina. 33 gadus jauna meitene no Kalsnavas, kura savus dzejoļus pieraksta ar deguna un zoda palīdzību. Bērnu cerebrālās triekas rezultātā Ieva nespēj kontrolēt roku kustības, arī kājas neklausa, ir grūtības izteikties, taču prāts un domas viņai ir skaidras, un sirds - pilna mīlestības. 

“Es ar savu dzeju gribu pabarot cilvēku dvēseles,” teic Ieva. Lai arī katrs vārds pār lūpām nāk ar piepūli un grūtībām, Ievas mamma Inta viņas teikto saprot, teiktajā dalās arī ar mums, piebilstot, ka Ievas mīlestība uz pasauli ir neaprakstāmi liela. “Jā, viņa raksta nevis sev, bet citiem. Šajā ziņā mums domas atšķiras . Es viņai saku, ka tieši sev vajag, bet viņa uzreiz atbild – nē, kā tu tāda egoiste," smaida Ievas mamma, uzsverot, ka krāšņo grāmatas atvēršanas svētku pasākumu, uz kuru sabraukuši Ievas draugi un atbalstītāji, meitene sarīkojusi pati. Arī scenāriju pati rakstījusi. “Visu, visu viņa saorganizēja pati. Līdz sīkumam. Vienīgais, ko es nokārtoju, ir šis krekliņš, jo tur bija jāzana pa telefonu,” ar lepnumu stāsta Inta, norādot uz meitu, kurai mugurā balts krekliņš ar uzrakstu “Margarita”. 

“Kas sirds lielāka par prātu”, secina spēkavīrs Didzis Zariņš

Sapnis par savu grāmatu meitenei bijis jau sen, taču sācis piepildīties brīdī, kad satikusies ar Nacionālo bruņoto spēku karavīru, spēkavīru Didzi Zariņu. Kā stāsta Didzis, vairākkārt klātienē tiekoties ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, viņš sajutis vēlmi kaut kā palīdzēt, tā arī radusies doma par ziedojumu vākšanas akciju Ievas grāmatas izdošanai. “Paldies visai sabiedrībai, kas iesaistījās! Viens jau nav darītājs, ir vajadzīga tā kopības sajūta. Kas sanāk kopā vairāki cilvēki, kam sirds lielāka par prātu, sanāk ļoti skaistas lietas. Pamēģinājām, izdevās. Rezultāts ir brīnišķīgs,” saka Didzis, atzīstot, ka šī diena viņam tāda dziļi emocionāla un pavisam netipiska.” Ir dotas visādas intervijas, tad tu vari runāt, runāt un runāt, bet šodien tik daudz emociju, ka reizēm pat laikam pietiek paklusēt un baudīt visu, kas apkārt notiek.” 

Viņam piekrīt arī paralimpiskais čempions, Latvijas paralimpiskā sporta leģenda Aigars Apinis, kurš tikpat labi kā Ieva saprot, ko nozīmē dzīvot un izdzīvot cilvēkam, kuram liegta iespēja staigāt. “Tā emocijas, ko šodien piedzīvojam, nav aprakstāmas. Tās vienkārši jāsajūt,” saka Aigars. “Es pats esmu šādā situācijā. Redzot, ka cilvēks, kuram vēl grūtāk izpausties nekā man, ir izdarījis tik lielas lietas, ka viņam ir palīgi un tā ir izdevies piepildīt savus sapņus, tas vienkārši ir kosmoss, tas nav izstāstāms,” nosaka Aigars. 

Atmosfēra zālē patiešām bija īpaši saviļņojoša - gan mirkļos, kad atskanēja dzejas rindas, gan brīdī, kad spēcīgākais Latvijas vīrietis aicināja uz deju trauslo, bet garā tik stipro Ievu. Turpat uz skatuves, ļaujoties dejas virpulim, meitenei sēžot ratiņkrēslā.

Dzeja par mīlestību, nāvi, dzīvi, arī veltījums Mārtiņam Freimanim

Ar dzejas pasauli Ieva ir saistīta vairāk nekā divdesmit gadus, pa šo laiku tapuši neskaitāmi literārie darbi, kurus sākotnēji uz papīra pierakstīja Omīte. Kad radās iespēja iegādāties mobilo tālruni, tos sāka pierakstīt Ieva pati. “Planšetē ar degunu Ieva raksta ātrāk, nekā es rakstīju ar pirkstu,” saka Ievas mammas Inta. “Datorā iet lēnāk, podziņu telefonā, protams, bija daudz grūtāk tikt līdz katram burtiņam, bet šobrīd, jāteic, ka planšete ir visa Ievas dzīve.”

Bērnībā Ievai ļoti patika rakstnieces un ilustratores Margaritas Stārastes zīmējumi, tādēļ jaunā dzejniece pieņēma pseidonīmu Margarita. Margaritas dzeja ir romantiska, jutekliska, viņa daudz raksta par sievietes un vīrieša attiecībām, par kaisli un mīlestību. Nozīmīgi daļu Ievas gara darbos ieņem mūziķim, komponistam un dzejniekam Mārtiņam Freimanim veltītā dzeja. Tieši viņa pēkšņā nāve Ievai likusi saprast dzīvības trauslumu. Ieva ir romantiķe, tai pat laikā ļoti uzņēmīga un mērķtiecīga. “Bieži mēs sakām, ka mēs kaut ko nevaram izdarīt, mums nav laika. Šeit ir reāls piemērs, ko ar uzņēmību un mīlestību var izdarīt. Arī skolā, bērniem, kad tuvojas semestra beigas, es Ievu esmu likusi kā piemēru - cilvēkam nestrādā nedz rokas, nedz kājas, taču viņš paveic fantastiskas lietas,” saka Ievas bijusī skolotāja Ilze Kunga. Jāpiebilst, ka skolotāja Ilze Ievas dzīvē ieņem nozīmīgu vietu, ne velti 2007. gadā viņai tika pasniegta balva par atbalstu līdzcilvēkiem “Latvijas lepnuma” ceremonijā.

Sapnis par zvaigžņu pētīšanu

Līdzās dzejas lasījumiem īpašu noti svētkos ienesa dziesmas ar Ievas vārdiem un mūziku, kuru Ieva sacerējusi kopā ar savu mūzikas terapeiti, Austras bērnu Vitu Krūmiņu. Ar pilnu sparu, cik vien spēka, zinot visām dziesmām vārdus no galvas, tās līdzi dziedāja arī pati Ieva. Jāteic, ka tas bija tik emocionāli, ka lielākā daļa no zālē esošajiem slaucīja saviļņojuma asaras. “Ieva ir ļoti neatlaidīga, ja viņa ir kaut ko izdomājusi, tu tur neko neizmainīsi! Un patiesībā tā ir ļoti laba īpašība!”, saka mūzikas terapeite Vita. “Mums šīs neatlaidības bieži pietrūkst, mēs nobīstamies, ka var kaut as nesanākt. Bet Ieva, ja vien grib, iet uz mērķi. Es varu viņu griezt, kā vien gribu, viņa tāpat darīs, kā pati iedomājusi! Un tā tiešām ir laba īpašība, kas palīdzējusi viņai tikt uz priekšu. Es domāju, ka viņa savus sapņus piepildīs arī turpmāk!”

Un nākamais lielais sapnis Ievai jau zināms, tā ir zvaigžņu pētīšana. Jā, teleskops ir dārgs un pacēlājs līdz augšas stāva logam arī vajadzīgs, taču mērķis Ievai ir. Tagad jau viņa zina, ka paveikt var teju visu, kopā ar draugiem – vēl vairāk.   

Es zinu, ka Ieva ir traka un Ievai ir traki sapņi. Grāmatas izdošana – tas tāds reālākais, ko varēja sasniegt. Tagad viņa sapņo par astronomiju. Kā jau radoši cilvēki, tuvāk zvaigznēm,” smaida Didzis Zariņš. “Jo trakāki sapņi, jo labāk! Kas zina, varbūt kāds no tiem arī piepildās!”

Vēl tikai jāpiebilst, ka grāmata “Domu un sapņu lidojums” tika atvērta Ievas trīsdesmit trešajā dzimšanas dienā. Tā izdota trīssimt eksemplāros, daļa pateicībā par atbalstu jau uzdāvināta līdzcilvēkiem. Kā uzsver Margarita, grāmatnīcā tā nebūs atrodama, jo nokļūšana līdz veikala plauktam to dikti sadārdzina un padara lasītājam nepieejamāku. Tādēļ, ja kādam ir vēlme iegrimt Ievas dzejas pārdomu pasaulē, var sazināties ar jauno dzejnieci personīgi, ieskatoties Dzejniece Margarita sociālajos kontos.