Dr. Mauriņa klīnika ne vien regulāri ievieš jaunas ārstniecības metodes, bet arī sekmīgi tiek galā ar uzdevumu, kas, kā bieži dzirdam mediju ziņās, nemaz nav tik vienkāršs – ar jaunu speciālistu piesaisti. Viena no šādām speciālistēm, kura nesen šeit uzsākusi darbu, ir ķirurģe Sintija Lapsa.

2014. gadā absolvējusi Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas fakultāti, 2019. gadā beigusi Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes vispārējās ķirurģijas rezidentūru Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā. Stažējusies laparoskopiskajā ķirurģijā Ludvika Ridigera slimnīcā Krakovā, Polijā. Zinātniskā grāda kandidāte Rīgas Stradiņa universitātē, vairāku starptautiski citējamu publikāciju autore un līdzautore. Pieredzi guvusi, strādājot Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, Veselības centrā 4, Siguldas slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā. Piedalījusies zinātniskās konferencēs Latvijā, Igaunijā, Polijā un Austrijā. Latvijas ķirurgu asociācijas biedre.

Šoreiz mūsu saruna – par fleboloģiju un vēnu lāzeroperācijām, turklāt ļoti iespējams, ka pēc zināma laika šis vairs nebūs vienīgais ķirurģijas virziens, ar ko daktere nodarbosies klīnikā.

- Kā jums radās doma pievērsties fleboloģijai?

- Pēdējos  četrus gadus esmu strādājusi vispārējā ķirurģijā, bet gribējās kaut ko dzīvē nedaudz pamainīt, un tad nāca piedāvājums no Dr. Mauriņa klīnikas, kur ir iecere attīstīt arī citus ķirurģijas virzienus, kur varēšu darboties.  Manuprāt, fleboloģija ir ļoti interesanta, kāju vēnas cilvēkiem ir tik dažādas, katram ir savs vēnu zīmējums, savas īpatnības, un mans uzdevums ir izdomāt, kāds tieši būs tas īstais veids, kā pacientam palīdzēt, lai sasniegtu iespējami labāku un ātrāku un rezultātu, lai viņš būtu apmierināts.

-Ar kādām sūdzībām cilvēki nāk pie flebologa un vai dara to laikus?

- Ir redzēts pilnīgi viss spektrs: dažam traucē viena maza caur ādu tik tikko saskatāma vēniņa, citi ierodas ar lielām, izteikti paplašinātām vēnām, redzamām ādas izmaiņām un arī ar trofiskajām čūlām. Pateicoties kvalitatīvai ārstēšanai, kas mūsdienās pieejama, pacientu ar čūlām kļūst mazāk, tomēr tādi joprojām ir un, šķiet, būs arī turpmāk, jo ne visiem acīmredzot ir pieejama informācija par to, kāpēc vēnas ir jāārstē un kā tās ir jāārstē, tāpēc dažkārt sastopamies ar salīdzinoši jauniem cilvēkiem, kuriem ir venozās trofiskās čūlas.

- Kādas agrīnas pazīmes liecina, ka vajadzētu apmeklēt flebologu?

- Tās var būt gan kosmētiska rakstura sūdzības par to, ka kaut kas nepatīk kāju izskatā, piemēram, uz ādas ir redzams vēnu tīklojums, gan arī medicīniska rakstura sūdzības par to, ka ir smaguma sajūta kājās, nogurums, pēc darbdienas beigām kājas ir pietūkušas, piemēram, ir grūti uzvilkt zābakus. Tās ir divas galvenās sūdzības, ar kurām ir vērts apmeklēt flebologu, lai konstatētu, vai problēma tiešām ir tikai kosmētiska vai arī ir runa par venozu mazspēju. Palīdzēt varam abos gadījumos. Kāju tūskām ir ļoti daudz dažādu cēloņu, tās var izraisīt, piemēram, sirds mazspēja vai nieru problēmas. Mēs varam sākotnēji diferencēt, vai problēma patiešām ir saistīta ar kāju vēnām vai arī pamatā ir kaut kas cits, un tādā gadījumā ieteikt pacientam, pie kādiem speciālistiem vērsties.

- Kā notiek vēnu problēmu diagnostika?

- Vispirms uzklausām pacienta sūdzības un izvērtējam kājas tīri vizuāli – vai ir kādas redzamas problēmas – tūska, paplašinātas vēnas, ādas izmaiņas u.c. Tālāk mēs veicam ultraskaņas duplekssonogrāfijas izmeklējumu. Ar tā palīdzību varam novērtēt, kādā stāvoklī ir virspusējās stumbra vēnas un dziļo vēnu sistēma, vai nav izmainīta asiņu plūsma gan dziļo, gan virspusējo vēnu sistēmā, gan tajās vēnās, kuras savieno šīs sistēmas; vai ir pazīmes, kas liecina par senāku trombozi, kas atstājusi postošas sekas, izmainot vēnu sieniņu struktūru un vēnu vārstuļu funkciju; vai pacientam ir tromboze šobrīd vai arī viņam ir kāda patoloģija, kas nav saistīta ar vēnām, bet norit ar līdzīgām sūdzībām. Kā zināms, pa vēnām asinis atgriežas uz sirdi un tām nākas pārvarēt gravitāciju. Vēnās ir vārstulītes, kuras sakļaujas, lai asinis nevarētu plūst pretējā virzienā – uz potītēm. Izmeklēšanā mēs varam konstatēt refluksu – atpakaļejošu plūsmu, kas nozīmē, ka vārstulītes nenoslēdzas. Tas var būt iedzimts defekts, iespējams, iztrūkst kāda no vārstulītēm, līdz ar to vēna labi nefunkcionē jau sākotnēji, vai arī tā ir laika gaitā iegūta problēma, piemēram, ja cilvēkam bijušas izteiktas svara pārmaiņas vai hormonālas problēmas. Pēdējās īpaši raksturīgas sievietēm: izteiktas hormonālas svārstības ir grūtniecības laikā, lietojot orālo kontracepciju, arī menopauzes laikā.

-Kādu ārstēšanu varat piedāvāt?

- Galvenie ārstēšanas virzieni ir ķirurģija un skleroterapija. Ķirurģiskajā ārstēšanā pasaulē zelta standarts ir lāzeroperācija. Tās laikā, vietējā anestēzijā ievadot vēnā tievu lāzervadu, no kura gredzenveidīgi izplatās lāzera enerģija, slimais vēnas posms tiek iznīcināts, un pa to vairs neplūst asinis. Ja pacientam agrāk ir bijušas klasiskās kāju vēnu operācijas, kurās, veicot vairākus griezienus, ar traumatiskām metodēm tikuši izņemti gan slimie, gan veselie vēnu posmi, rezultātā bieži veidojas sīkas, stipri izlocītas vēniņas, un tādās tehniski nav iespējams ievadīt lāzervadu. Tādā gadījumā varam izmantot skleroterapiju, kad bojātajās vēnās ievada medikamentu, kas iznīcina to sieniņas. Lielākoties mums jāārstē virspusējo vēnu problēmas, jo tās ir visizplatītākas, bet, ja pacientam ir dziļo vēnu problēmas, tad jārēķinās, ka ārstēšana ilgs visu mūžu un nāksies lietot kompresijas terapiju.

- Vai vēnu problēmas var atkārtoties?

 -Vēna, ko mēs esam apstrādājuši ar lāzeru, tiek iznīcināta, tātad šī konkrētā vēna vairs neradīs problēmas, jo tā tīri fiziski vairs neeksistē. Tas, protams, nenozīmē, ka nevar saslimt citas vēnas, ja cilvēkam ir attiecīga ģenētiska nosliece vai dzīvesveida faktori, kas šīs problēmas veicina.

- Cilvēki, kuri nezina neko tuvāk par lāzeroperācijām, bieži vien jautā: vai tās ir drošas?

- Tās ir drošas operācijas, kas ir ļoti viegli standartizējamas, un mēs klīnikā visi darbojamies pēc vienotiem principiem. Visiem pacientiem tiek nodrošināta profilakse, lai samazinātu trombožu risku, ļoti rūpīgi sekojam līdzi viņu stāvoklim. Nodrošinām pēcoperācijas kontroli. Ja pacientiem ir  bijusi ne tikai lāzeroperācija, bet tai sekojusi arī ķirurģiska nelielu vēnu posmu izņemšana, kontrole ir pirmajā pēcoperacijas dienā; pilnīgi visiem – 10. pēcoperācijas dienā, kad mēs sonogrāfijā izvērtējām slēgtos vēnas posmus, kā arī dziļās vēnas, tāpat pēc trim mēnešiem mēs kontrolējam, vai viss ir kārtībā, tātad var teikt, ka pacienti ir mūsu uzraudzībā.

Ja radušies papildu jautājumi, piesakies uz vizīti Dr. Mauriņa klīnikā Rīgā, Jaunā Mežaparka ielā 4 vai citās Latvijas pilsētās.  

Dr. Mauriņa klīnikas kods 01 00 00 161. 

#reklāma