Dobelē aizvadīts vērienīgs Dziesmu un deju svētku ieskandināšanas koncerts “Kopā būt”, kurā piedalījās vairāk nekā tūkstoš pašdarbnieku no Kurzemes un Zemgales. Vienlaikus tas bija arī astoņdesmitais sadziedāšanās un sadejošanas pasākums Dobelē kopš pirmajiem Kurzemes Dziesmu svētkiem 1870. gadā.

Pūtēju orķestri, dziedātāji un dejotāji no Saldus, Kuldīgas, Dobeles un Jelgavas novadiem, kā arī no Liepājas un Rīgas šoreiz vēl nedevās uz Mežaparku Rīgā, bet piepildīja Ķestermeža estrādi Dobelē, lai kopā izdziedātu un izdejotu XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku lielkoncertu repertuāru.

Dobelē ir senas dziedāšanas tradīcijas. 1870. gadā tagadējās Dobeles pilsdrupās 400 dziedātāji pulcējās Kurzemes dziesmu svētkos, kas bija kā ģenerālmēģinājums pirmajiem lielajiem dziedāšanas svētkiem. Un arī šī diena Kurzemes un Zemgales pašdarbniekiem ir īpaša. Dobeles novada kultūras pārvaldes vadītāja Nadežda Čerpaka: “Šodien šis notikums ir astoņdesmitais kultūras pasākums, kad notiek šādi sadziedāšanās un sadancošanās svētki Dobelē.”

Jelgavas 4. vidusskolas pūtēju orķestra “Rota” diriģents Agris Celms saka: “Dikļus jau neviens nevar pārspēt. Tie, protams, bija paši pirmie, pēc tam 1873. gads. Ar tiem jau neviens nevar konkurēt vairāk.”

Ceļš uz jubilejas svētkiem – gluži tāpat kā pirms 150 gadiem – bija daudziem šķēršļiem klāts, tomēr pašdarbnieku vēlme kopā būt, lai sajustu īpašo dziesmu svētku noskaņu, arī šoreiz uzvarēja. “Uzskatu, ka pūtējiem pēc kovida bija ļoti pozitīva savākšanās. Gandrīz katrs bija gatavojies, individuāli mājās strādājis. Un mēs arī. Tā kā man ir dēls muzikants, tad mēs divatā spēlējām,” stāsta pūtēju orķestra “Dobele” vadītājs Ervīns Zandersons.

No 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgu pieskandēs vairāk nekā 40 000 XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieki.