Staicelietim Vairim Kuzinam šī ir desmitā sezona, kad viņš Salacā vizina ar paša gatavoto plostu jeb ūdenstramvaju. “Citur bija un uz Salacas nav, nu tad tapa arī uz Salacas, Valmierā bija, trīs gadus skatījos, špikoju. Pirmais izturēja sešus gadus, koka daļas bojājās, uztaisīju jaunu.”
Plosta izveidotājs stāsta, ka nekā sarežģīta jau nav, lai taptu plosts. “Uz plastmasas kannām turas, 200 gabali 20 litru kannas saliktas koka rāmī un grīda virsū.”
Par braucēju trūkumu sūdzēties nevarot, tie ir gan tūristi, gan arī ir, kas izvēlas, braucot pa Salacu, atzīmēt jubilejas, svinēt svētkus. “Vietējie, kas grib nosvinēt dzimšanas dienu, kāzas ir bijušas, pat sarakstīšanās ir bijusi uz plosta.”
Plosts ir arī viena no iespējām, stāsta vietējā tūrisma un informācijas centra vadītāja Inese Timermane, kuru Staicelē var izmantot tie Latvijas apceļotāji, kuri vēlas būt tuvāk dabai un meklē mieru, klusumu. “Staicelē ir ļoti skaista daba, mēs jau tagad redzam, ka ir skaisti un var baudīt, tas cilvēkiem arī patīk un viņi brauc labprāt, nav tā kā Rīga, Pierīga, tik daudz nav to cilvēku, bet nu ir tāds sava veida dabas mīlētājs, dabas vērotājs, purvā gājēji. Apkārt Staicelei ir pavisam 15 purvi, kuros ir iespēja iet ar purva kurpēm, mums ir purva zinātniece, viņa ļoti interesantas ekskursijas vada, ir iespēja iet purvā.”
Runājot par Salacas plostu, tad saimnieks Vairis Kuzins stāsta, ka viņam ir arī kāds jaunums – plosta platforma, kuru varētu izmantot kā peldošu skatuvi. “Lapenīte virsū, peldošā estrāde uz ūdens, koncerti vai teātri, vidū upei to noenkuro, uz tās muzikanti. Skatītāji sēž krastā.”
Inese Timermane stāsta, ka šī Vaira Kuzina iecere ir ieinteresējusi un būtu jāatīsta: “Mums ir arī idejas, ka mēs kaut ko tādi gribētu arī Staicelē, centrā, bet nu visur jau tikai tā naudiņa vajadzīga, jāmeklē Eiropas finansējums, kāds atbalsts.”
Bet pavisam drīz Līgo svētki. Kā stāsta tūrisma un informācijas centra vadītāja, tad Staicelē tos svin īpaši. “Mums būs tradicionālais Ziemeļu-dienvidu gājiens, šī tradīcija jau aizsākās 30. gados, kā jau katru gadu, tajā dienā Staicele sadalās divās tādās nosacīti naidīgās frontēs – ziemeļos un dienvidos, ziemeļnieki saģērbjas viscaur zilos tērpos un sapulcējas Līvānu ciematā, ņem kādu zilu traktoru vai zilu mašīnu, visu, kas ir zils, dienvidnieki savukārt pulcējas pie baznīcas. Viņi saģērbjas viscaur sarkani, tad dodas abi uz centra pusi, no vienas puses un no otras. Viņi satiekas tirgus laukumā, tad tur ir apdziedāšanās. Pilsētas saimnieks sagaida ar sieru, alu, kvasiņu, apdziedās, tad dodas uz futbola laukumu, tad ir tā tradicionālā Ziemeļu-dienvidu futbola spēle, kur ir jāuzvar draudzībai.”
Pēc tam vietējā teātra speciāli Līgo vakaram iestudētā izrāde un zaļumballe. Un par tradīciju ir kļuvis arī tas, ka Līgo naktī Salacā dodas arī Vaira Kuzina vadītais plosts.
#SIF_MAF2023
