Vienā no gada siltākajām naktīm Cēsu pils dārzā norisinājās naktstauriņu nakts. Pils dārza teritorija jau laicīgi tika iekārtota naktstauriņu vērošanai – salikti vairāki nakts lidoņu pievilināšanai speciāli izlikti palagi ar gaismām. Cēsu vēstures un mākslas muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš stāsta, ka naktstauriņu nakts ir iespēja saprast, kādi šajā kultūrvēsturiskajā objektā ir sastopami naktstauriņi un arī citi kukaiņi. “Tas ir būtisks un interesants aspekts kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, par ko Latvijā diezgan reti kāds runā, jo mēs parasti par kultūrvēsturiskajiem objektiem domājam arheoloģijas vai arhitektūras kontekstā. Bet mantojuma vietas ir arī dzīvotnes, nozīmīgas dzīvotnes daudzām un dažādām augu un dzīvnieku sugām, no kurām daudzas ir arī aizsargātas.”
Naktstauriņi nav vienīgās būtnes, kas Cēsu pils dārzā vērotas un pētītas. Šajā vietā uzturas arī sikspārņi. Ir pētīti arī putni, citi kukaiņi, sūnas un ķērpji, kas aug pils teritorijā, kas tiek vērotas dažādu speciālistu pavadībā. Gundars kalniņš atzīst, ka šis ir veids, kā rādīt labu piemēru, rūpējoties par kultūrvēsturisko objektu un tā arheoloģisko, arī arhitektonisko vērtību. Vienlaikus arī rūpējoties, lai tiek saudzēts pils dzīvās dabas mantojums.
Tauriņi, kuri ir aktīvi naktī, sastāda lielāko daļu no Latvijā sastopamajiem tauriņiem kopumā. To krāsojums ir maskējošs. Tas palīdz naktstauriņiem slēpties, maskēties, piemēram, uz koku stumbriem, pauž entomologs Uģis Piterāns. Viņš arī pauž, ka visbiežāk cilvēkus pārsteidz tas, cik patiesībā naktstauriņu ir daudz. Izsakot minējumus, cilvēkiem šķitis, ka naktstauriņu sugas kopumā Latvijā varētu būt simt, divsimt, kāds ir minējis arī, ka ir tūkstoš naktstauriņu sugas. Tomēr patiesībā Latvijā kopumā ir 2600 tauriņu sugas, no tiem naktstauriņi ir lielākā daļa, proti, teju 2500 sugu. Naktstauriņu nakts ir brīdis, kad, ieslēdzot gaismas, pievilina tauriņus, var atklāt viņu daudzveidību, stāsta entomologs.
Uģis Piterāns vēl atklāj, ka ir naktstauriņu sugas, kuras dzīves laikā neuzņem barības vielas, tomēr tie, kas barojas, uzņem ziedu nektāru, arī rūgstošas augļu sulas. Entomologs arī stāsta, naktstauriņu dzīve ir bīstama jebkurā stadijā. “Ir lēsts, ka, piemēram, mātīte izdēj 100 olas. Ja no šīm 100 olām trīs izdzīvo līdz pieaugušam tauriņam, tad tas jau ir labs rādītājs. Tad visi pārējie šajā laikā vai nu kāpura stadijā, vai nu olu stadijā aiziet bojā. Kāds viņus apēd visbiežāk.”
Jāpiemin, ka tauriņu pētīšana ir gana ilgs process. Tam ir nepieciešama pacietība arī brīžos, kad nāk miegs, jo nakts lidoņu pētīšana notiek tieši vēlā nakts stundā. Siltas naktis ir brīdis, kad tauriņiem ir vislielākā aktivitāte, pauž entomologs Uģis Piterāns. “Ir tiešām tā, ka bijušas tādas reizes, kad vienā naktī, teiksim, pašam sev, atlido piecas līdz pat vairāk interesantas, foršas sugas. Tad uzreiz nakts jau ir izdevusies. Ir bijuši gadījumi, piemēram, pašā, pašā pēdējā brīdī, teiksim, jau viss, jau lampas tūlīt slēgsim ārā, vāksim palagus nost, kaut kas atrodas, tur maliņā sēž paslēpies. Tad ir viss forši, nakts ir izdevusies.”
#SIF_MAF2023
