Augstās pārtikas cenas šobrīd ir viena no apspriestākajām temām sabiedrībām. Par tām diskutē arī politiķi. Savus viedokļus izsaka kā ražotāji, tā tirgotāji. Arī šodien norisinājās ziņu aģentūras LETA rīkotā diskusija par to, kur slēpjas problēmas saistībā ar pārtikas cenām un kas gaidāms nākotnē.
Cenu kāpums pārtikas precēm nav tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, arī tur ir neapmierinātība, taču atšķirība ir, ka Latvijā pirkstpēja ir mazāka. Tomēr cenu samazinājums ir sācies. Kā norāda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe, dažās produktu grupās tas ir pat ļoti būtisks. “Piemēram, saulespuķu eļļai 47%, piena produktiem ir cenu samazinājums. Tie procesi nenotiek vienā dienā. Es ļoti ceru, ka tas virziens uz leju vēl kādu laiku turpināsies.”
Gan ražotāji, gan tirgotāji norāda, ka katram ir savas izmaksas. Tās paaugstinājušās visiem. Taču, kā piebilst Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas pārstāvis Jānis Gaigals, runājot par olu un putnu gaļas ražotājiem, uzņēmumi ir spējuši visdažādākos veidos ražošanu optimizēt, bet cena, ko redzam veikalu plauktos, nav ražotāju noteikta. “Būtiski saprast, ka ir trīs cenas: pašizmaksa, realizācijas cena, par ko ražotājs atdod veikalu tīkliem, un ir cena plauktā. Pārtikas ražotājs cenas nenosaka. Cenas nosaka tikai un vienīgi veikalu tīkli.”
Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, atsaucoties uz Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības datiem, sacīja, ka ražotājs saņem vien nelielu daļu no tās cenas, kāda ir veikalā. Kā vienu no piemēriem viņš min piena saimniecību. “Gala ražotājs, tas ir piena saimniecības īpašnieks, saņem aptuveni 25% no tās piena pakas cenas, ko jūs redzat veikalā. Tā atšķirība ir diezgan liela un būtiska ar citām Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Vācijā un Polijā tā gala summa, ko saņem tiešais ražotājs, ir tuvu 60%.”
Gūtmanis norādīja, ka Latvijā situācija atšķiras arī ar to, ka mums liels spēlētājs ir arī valsts, kas no cenas sev paņem 21%, līdz ar to gala ražotāja saņemtā summa Latvijā ir mazāka par trešdaļu. Tikmēr tirgotāju pārstāvis norāda, ka tirgotājs nav vienīgais spēlētājs, kas veido cenu. Gala cenu nosaka, bet tā veidojas citādāk. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis: “Tirgotājs ir tāds pats uzņēmums kā jebkurš pārējais. Ja tā vienkārši saka, tad praktiksi no ieņēmumiem, atskaitot PVN, tirgotājs par preci samaksā 75-80%, reāli paliek 20%, 25%. No tā 10% ir darba algas, tad paliek 10 vai 15%, kas ietver iekšā praktiski visas izmaksas: augošās elektrības izmaksas, pakalpojumu izmaksas un daudz ko citu. Pāri paliek šobrīd, pēc publiski pieejamiem datiem, tādiem lielākiem tirgotājiem, no 2,5 līdz 3%. Tā ir peļņa. Tā ir tā shēma, pēc kā būtu jāskatās.”
SIA “Latvijas Tirgotāju savienības” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis: “Mazumtirgotājam peļņas procents, kas paliek, ir 3, 4, 5%, savukārt, ja paskatītos, kādi paliek ražotājiem, graudu ražotājiem, dzērienu ražotājiem, tur ir 10%, 15%, 20%.”
Pārtikas ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju pārstāvji diskusijā atkārtoti aicināja valdību samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai. Bet, kā piebilda Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāve Ingūna Gulbe, iemesls to nesamazināt esot tikai viens. “Tas ir visvieglāk iekasējamais nodoklis valsts budžetā, ko pēc tam tad pirms vēlēšanām visiem žēlīgi dalīt un teikt “re, cik mēs labi, balsojiet par mums, re, kā mēs jums iedevām”. Cita neviena normāla iemesla, kāpēc nesamazināt PVN, pārtikai nav.”
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis minēja, ka vēl viena pozīcija, kas ir būtiska ražotājiem attiecībā pret kaimiņvalstīm, ka vajadzētu samazināt arī darba spēka nodokli. Ražotājuprāt, veikalos būtu arī vairāk jāizceļ Latvijā ražotā produkcija. Bet par cenu prognozēm Ingūna Gulbe min, ka tām ir jāiet uz leju. Tā kā bija pirms lielā cenu kāpuma vairs nebūs.
#SIF_MAF2023
