Ceturto gadu pēc kārtas Burtnieka ezerā ar Zivju fonda atbalstu tika veikta niedru pļaušana, mērķis, kā stāsta Valmieras novada Dabas resursu nodaļas vecākā vides speciāliste Evija Ozola, ir palīdzēt līdakām ar nārsta vietām. “Zinātnieki ir izpētījuši, ka zivis Burtniekā nārsto ļoti labi, mazuļu ir daudz, tāpēc mākslīga zivju mazuļu ielaišana nav nepieciešama, taču tas, ko mēs varam darīt, ir regulāri rūpēties par to, lai šīm zivīm ir, kur nārstot, tad viens no šiem variantiem, kā to darīt, ir pļaut ezerā ūdensaugus joslās, tādā veidā līdakai ir, kur droši iznārstot. Ja runā par makšķernieku lomiem, tad lomi gan šogad, gan pagājušajā gadā ir bijuši samērā labi. Ceram, ka tas ir apsaimniekošanas pasākumu nopelns.”
Burtnieka aizaugšanā pamatā ir vairāki iemesli, arī padomju laika mantojums. “Viens ir padomju laika nosēdumi, kas ir iekšā ezerā, tad šīs baltās zivis mums to visu rušina augšā barojoties, tā tas viss aktivizējas, atkal ir ūdens augiem, no kā baroties un augt. Otra lieta ir vēl ienākošais piesārņojums, kas ir gan no lauksaimniecības zemēm mēslojums, gan mežsaimniecības, gan arī sadzīves kanalizācija, kas arī kaut kur tiek iekšā.”
Kāda šobrīd kopumā ir situācija ar ezera zivju resursiem? Iepriekšējās izpētes liecināja, ka ezerā ir liels, tā saukto, balto zivju īpatsvars. “Situācija būtiski nav mainījusies, balto zivju arvien ir proporcionāli par daudz, taču uz plēsīgajām zivīm ir liels gan makšķernieku, gan zvejnieku spiediens, tad 2021.gadā, lai šo situāciju vērstu par labu, tika uz pusi samazināti rūpnieciskās zvejas limiti, zvejnieki jau otro gadu zvejo uz pusi samazinātiem limitiem, protams, arī makšķerēšanas noteikumos ir papildus normas, ja salīdzina ar Ministru kabineta noteikumiem, tka visos citos ūdeņos, kur nav kādi papildus ierobežojumi, makšķernieks drīkst paturēt lomā piecas līdakas un piecus zandartus, tad Burtniekā jau gadiem šis limits ir trīs plus trīs. Tas arī tuvākajā laikā netiks mainīts.”
Lai kompensētu limita samazinājumu rūpnieciskajiem zvejniekiem, tiek veidots Burtnieku zandarta zīmols. “Burtnieka zandartu jau gadiem visi ir dzirdējuši. Zinām, kas tas ir, bet tāda taustāma formāta, vizuāli skatāma, uztverama tam nav bijis, tad līdz ar to mums nav bijusi etiķete, ko, piemēram, izvietot restorānos, tad šobrīd šis zīmols ir izveidots, vizuālā identitāte ir tapusi, lai vietējiem ir, ar ko lepoties, gan arī pašiem zvejniekiem tā ir iespēja pacelt zivs vērtību, pārdodot mazāk, bet nopelnīt vairāk.”
Daudz tiek domāts arī par to, lai ezers būtu pievilcīgs gala mērķis tūristiem un arī, protams, makšķerniekiem, par paveikto stāsta Burtnieku apvienības pārvaldes vadītāja Kristīne Auziņa. “Makšķerniekiem relatīvi ir visvairāk to iespēju, šeit gan centra kanālā ir laivu ielaišanas slips, kur gan ar tādiem spēcīgākiem transporta līdzekļiem var iekļūt, gan arī lēzena piekļuve, tepat, kanāla malā, tieši tāpat ir padomāts par makšķernieku vajadzībām Silzemnieku pludmalē, kur ir ierobežotas šīs te transporta līdzekļu apstāšanās iespējas, taču ir padomāts, kā ielaist laivu, vai izbraukt krastā, ir labiekārtots stāvlaukums, labierīcības, lai komfortabli justos gan pirms ieiešanas ezerā, gan iznākot ārā.”
Savukārt, domājot par atpūtniekiem, tā ir arī pludmaļu labiekārtošana, taču, kā stāsta pārvaldes vadītāja, problēma ir tā, pašvaldībai ir ļoti maz te piederošas zemes, jo ir ap simts zemes privātīpašnieku. “Tas, protams, lielā mērā ierobežo pašvaldības iespējas attīstīt publiski pieejamu infrastruktūru, privātīpašnieks ar savu teritoriju dara to, ko viņš ir iecerējis, viņš var nebūt gluži atvērts katram, kurš atnāk nopeldēties, vai viņa kanālā grib laivu ielaist, tad mums ir tās rūpes šīs nedaudzās vietas, kas mums ir, Burtnieku centrā, Silzemniekos, arī Matīšos, uzturēt, kopt un labiekārtot, lai tās būtu maksimāli pieejamas visiem.”
Runājot par nākotnes iecerēm, tad viena no tām ir izveidot centru, kurā būtu vieta Burtnieku senvēsturei un arheoloģijai, kā arī parādot šejienes dabas bagātības, šim nolūkam plānots piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus.
#SIF_MAF2023
