Ilgstošais sausums ietekmēs ne vien graudu un dārzeņu ražu, bet arī iegūto medus daudzumu un kvalitāti. Tomēr visvairāk biškopības nozari ietekmējot eksporta tirgus stagnācija un būtiskais iepirkuma cenu kritums medus eksportam.
Nedēļas nogalē savā tradicionālajā saietā pulcējās biškopji. Kur bitenieki, tur, protams, arī medus. ReTV uzrunātie nozares speciālisti stāsta, ka sezonas pirmā daļa bijusi cerīga, medus ievākts pat mazliet vairāk nekā parasti. Tomēr cerības uz labu ražu izjaucis ilgstošais sausums. “Pēc Jāņiem ir sausums. Viss ir noziedējis. Liepas ziedēja tikai dažās vietās, jo arī bija pavasara salnās apsalusi. Pašreiz atliek cerēt uz mitrumu, tad varbūt virsis būs, bet arī tas ir diezgan iekaltis. Pašreiz bites atrodas griķos. Griķis zied, bet medo nedaudz. Skatāmies, bet mitrumu noteikti bitēm arī vajag,” stāsta bitenieks, Biškopības biedrības Siguldas nodaļas vadītājs Jānis Kronbergs.
Līdz ar energoresursu krīzi ražošanas izmaksas sadārdzinājušās arī biškopībā. Savukārt, samazinoties pircēju rocībai, medu pārdot kļūst grūtāk. Tie, kuriem biškopība ir tikai vaļasprieks, par to gan pārlieku nesatraucoties.
Par aptuveni 40% samazinājusies arī vairumiepirkuma medus cena eksportam, kas ir ļoti būtiska vairākiem simtiem lielo bišu dravu saimnieku. Kā ReTV skaidro biškopības biedrības vadītājs Armands Krauze, eksporti tirgu būtiski ietekmējot arī Ukrainas medus ieplūšana Eiropā. “Tās pašas problēmas, kas bija graudkopjiem, sāk parādīties citām lauksaimniecības nozarēm. Ja biškopis – tāpat kā jebkurš ražotājs – nevar sabalansēt savus ienākumus ar izdevumiem, tad ir liela varbūtība, ka nozarē iestājas krīze, daudzi pārprofilēsies uz citiem ražošanas veidiem.”
Jāteic, ka problēmas medus eksporta tirgū izjūt arī palīgnozares. SIA “Nemiers plus” īpašnieks Andrejs Paškovs: “Ņemot vērā, ka pa kovida laiku daži vadošie biškopji ir aizgājuši viņsaulē, nav, kas turpina, tirgū ir parādījis labs, mazlietots inventārs lielā apjomā. Medus realizācijas cenas ir tādas, ka tas vairs nav bizness vai kaut kāds ienākumu avots, bet dārgs hobijs.”
Izeja no briestošās krīzes biškopībā esot jāmeklē tepat Latvijā. Gan mēģinot mainīt patērētāju attieksmi, proti, ka medus nav tikai zāles, bet gan reāls cukura aizstājējs. Šobrīd likumdošanā tiekot virzītas izmaiņas medus marķēšanā, kas ļaus skaidrāk saprast izcelsmes vietu veikalos nopērkamajam medum. Krauze: “Tas nozīmē, ka nevarēs uzrakstīt “Eiropas Savienības” un “ārpus Eiropas Savienības” medus maisījums, kur varbūt ir 10 kilogrami Latvijas medus un 900 Argentīnas medus, bet būs jāuzraksta skaidri un gaiši, ka Argentīnas medus 99%, vēl ir Latvija. Man liekas, tas ļoti palīdzēs pircējam saprast, ko viņš pērk. Esošā sistēma ar medus marķēšanu, manuprāt, vispār bija pircēju maldināšana.”
Situāciju biškopībā cer uzlabot arī medu ieviešot ikdienas produktu klāstā arī skolēnu ēdināšanā.
#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs
