Bija pienācis laiks brīvībai. Tā, atceroties Baltijas ceļu, ko pirms 34 gadiem veidoja vairāk nekā divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju, saka toreizējie dalībnieki un organizatori Bauskas pusē.

Baltijas ceļa dalībniece Baiba Marčenkova: “Mana vecmāmiņa man teica: “Tad, kad es nomiršu, uz mana kapa nekad neliec sarkanas puķes.” Es teicu – kādā sakarībā. Atbilde bija – sarkanie iznīcināja manu ģimeni.”

Lai atgādinātu visai pasaulei par vēsturiskajiem notikumiem, kuros cieta Baltijas valstu iedzīvotāji, 1989. gada 23. augustā piecdesmit gadus pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas, ar kuru PSRS un Vācija sadalīja ietekmes zonas Eiropā, visu Baltijas valstu iedzīvotāji vienojās nevardarbīgā protesta akcijā – Baltijas ceļā. “Man bija ansamblītis Ceraukstes tautas namā, un tad mēs daudz kur uzmundrinājām tautu Baltijas ceļam, bet tur jau visiem bija nobriedusi brīvības iegūšana. Vienkārši bija vajadzīgs. Pietika klausīties, kā komunismu ceļam mēs,” saka Albīns Baļčūns, Baltijas ceļa dalībnieks.

Iecavas Tautas frontes vadītājs Uldis Godainis: “Tad jau tie cilvēki paši cits citu atrada. Kaut kas varbūt bija tāds netverams, kas savilka kopā.”

Atzīmējot šī vēsturiskā notikuma 34. gadskārtu, Grenctāles tautas namā uzvirmoja atmiņas par Atmodas laiku. Izveidota arī vēsturisko fotogrāfiju izstāde. Gluži kā toreiz, atkal skan dziesmas, ļaujot nedaudzajiem klātesošajiem jauniešiem mazliet pietuvoties toreizējām sajūtām.

Baltijas ceļa atceres pasākums noslēdzās ar improvizētu fragmentu no Baltijas ceļa vēstures. Uz ielas pie Grenctāles tautas nama rokās sadevās atceres pasākuma dalībnieki, skanēja tolaik labi zināmās dziesmas. Jāpiebilst, ka viens no šī pasākuma organizatoriem – iecavnieks Maksims Krutikovs – kopā ar palīgiem apkopojis atmiņas, nākamajā gadā cer izdot grāmatu par Atmodas laiku Bauskas rajonā.

#SIF_MAF2023