Vecāki, kuru bērniem ir autisms, saskaras ar šķēršļiem ne tikai ārstniecības un sociālajā, bet arī izglītības jomā. Lai nodrošinātu bērnam nepieciešamo attīstību, vecākiem pašiem jāmeklē risinājumi. Pērn oktobrī biedrība “Latvijas Autisma apvienība” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālo atbalstu sākusi īstenot projektu, kura mērķis ir palīdzēt šīm ģimenēm, piešķirot atbalsta personu.

Speciālisti, komisijas un terapijas – šīs ir tikai dažas lietas, kas nepieciešamas bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Stefana mamma Laura Kārkliņa no Limbažu novada norāda, šobrīd ģimene ir atradusi veidu, kā atgūt līdzsvaru pēc neskaitāmu speciālistu konsultācijām un uzsāktām terapijām, tomēr, kad bērna diagnoze apstiprinājās, vispār nav bijis zināšanu, kā rīkoties tālāk. “Mēs gājām pēc taustīšanās. Jā, neirologs, jā, psihiatrs. Psihiatrs – pie nākamā psihiatra. Līdz tam brīdīm jau bija okei. Bet tiklīdz tev ieliek to papīru rokā… Kad ej pēc tās diagnozes, tu saproti – jā, manam bērnam noteikti 90% iespējams, ka viņam būs tas papīrs ar to diagnozi… Mūsu gadījumā pametām slimnīcu ar papīru, kur bija četras diagnozes.

Tad es biju viena ar savu datoru, pie rokas – bērnu. Ko man tagad darīt? Izrakstoties no slimnīcas, dabūjot šo diagnozi, tu dabū šo papīru ar to savu kodu, bet tur nav nekā vairāk. Tev ir šis kods, tagad ej un skrien, un dari.”

Lai palīdzētu ģimenēm atrast atbilstošus speciālistus un noskaidrotu atbalsta iespējas gan ikdienas gaitās, gan arī skolā, biedrība “Latvijas Autisma apvienība” plāno ieviest jaunu amatu “gadījuma vadītājs”. Biedrības vadītāja Līga Bērziņa norāda, ka jau brīdī, kad radušās aizdomas par bērna diagnozi vai tās jau ir apstiprinātas, vecāki atrodoties tā saucamajā “brīvajā kritienā”, kad vēl grūti aptvert jauno situāciju. “Viens speciālists saka – “ejiet ātri uz kaut kurieni”. Viņi aiziet pie otra speciālista, viņi pasaka – “kapēc jūs atnācāt tik ātri, atnāciet pēc trim gadiem”. Atnāk pēc trīs gadiem, kāds pasaka – “kāpēc jūs esat nokavējis un kur jūs visu laiku šo laiku bijāt”. Faktiski tā ir milzīga slodze pašai ģimenei. Nav noslēpums, ka daudz ģimenes neiztur šo posmu.”

Biedrībā “Autisma apvienība” norāda, amatu “gadījuma vadītājs” varētu ieņemt vecāki vai kādas citas personas, kurām jau ir bijusi pieredze ar bērniem ar autismu, jo aktuālāko informāciju zina tieši viņi. Bērziņa: “Ja tiem ierēdņiem vēl no sociālā dienesta vai arī ministrijās, vai arī tajā pašā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā, ir kādi cilvēki, kas atbild uz šiem jautājumiem, viņi ir kaut ko iemācījušies aktuālu pirms trim gadiem, tad mūsu vecāku grupā tie cilvēki, kas vakardien ir bijuši kārtot invaliditāti, vakardien viņi ir bijuši, mēģinājuši iziet Pedagoģisko medicīnisko komisiju, līdz ar to viņam ir tāda arī visaktuālākā informācija.”

Līga Bērziņa piebilst, jaunā amata ieviešana būtu arī iespēja darbu zaudējušiem vecākiem atgriezties darba tirgū. Vecākiem, kuru bērniem atklāti autiska spektra traucējumi, bet trūkst iepriekšējās pieredzes, būtu iespēja vērsties pie biedrības, kur piedāvātu attiecīgā amata pārstāvja palīdzību.