Atkārtoti aicina samazināt PVN likmi ēdināšanas nozarei

Latvijā ir otra augstākā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ēdināšanas pakalpojumiem Eiropas Savienībā. Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur nozarei kovida pandēmijas laikā tā netika samazināta. Jau ziņojām, ka Latvijas Restorānu biedrība un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija vērsusies pie finanšu ministra un informējuši arī Ministru prezidentu, aicinot PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem samazināt līdz 12%. 

Ēdināšanas pakalpojumiem Latvijā pievienotās vērtības nodokļa likme joprojām ir 21%, kamēr, piemēram, Lietuvā tie ir tikai 9%, stāsta kafejnīcas “Jauna saule” īpašniece Sandra Zīrāpe Valmierā. Viņa norāda, ka ēdināšanas nozare ir ļoti ietekmēta – gan kovida laikā, gan pēc tam pieaugot dažādām izmaksām. “Neskatoties tikai uz PVN likmi, piemēram, manai kafejnīcai, apkure, kas izmaksāja pirms kara kaut kādus tūkstoš eiro mēnesī, tagad tā izmaksā 2300 eiro mēnesī. Nesamazinot PVN likmi, mūsu nozare nīkuļo. Es šo neuzskatu jau vairs par biznesu, bet par akmeni kaklā. Katru mēnesi domāju: “Man liekas, ka jātaisa durvis ciet, jābeidz šis bizness.” Tāda ir situācija reāli ar ēdināšanu.”

Sandra Zīrāpe piebilst, ja PVN likmi samazinātu, paliktu vismaz kādi līdzekļi pāri, lai attīstītos, nevis tikai izdzīvotu. 

Šefpavārs un restorāna “Kest” Cēsīs līdzīpašnieks Māris Jansons norāda, lai šajos apstākļos izdzīvotu, ar restorānu tikai to nevarētu, tāpēc papildus nodarbojas ar banketiem, ir arī kulinārijas veikali. “Uz tā rēķina, ka man gāze ir četrreiz dārgāka, elektrība divreiz, es neesmu pielicis ēdienkartei reiz divi, jo vienkārši jūs nepirksiet. Ir viens brīdis, kur šis produkts nav pirmās nepieciešamības. Šī ir izklaide, šī ir bauda.”

Māris Jansons norāda, ka šobrīd aktuālais jautājums ir par nodokļu sadali. Viņaprāt, ir jāpieņem drosmīgi lēmumi, iespējams, ne tikai par PVN likmes samazināšanu, bet runājot arī par darbaspēka nodokļiem. “Tas, ka šobrīd ir tas brīdis, kad jāsāk domāt. Man liekas, ka ne tikai sarkana lampiņa mirgo, bet viena daļa jau ir izsprāgušas.”

44,2 miljoni eiro – tik liels nodokļu parāda apjoms ēdināšanas nozarei, informē Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Kopš 2020. gada sākuma tas palielinājies par 79%. “Finanšu ministrija prognozē, ja samazinātu PVN, ka valsts budžets zaudēs 39 miljonus – ar algu kāpināšanu, ar nostrādāto darba stundu kāpināšanu –, mēs jau būsim atraduši 36 miljonus, kā kompensēt šo, varētu teikt, bedri. Protams, ka šie rādītāji būtu mērāmi un būtu jāmēra, tad perioda beigās, teiksim, pēc diviem trim gadiem, ja nozare ir pildījusi solījumus un arī veidojusi šo fiskāli neitrālo efektu, tad tas būtu pierādījums, ka PVN likmi var saglabāt. Ja tas nav noticis, tad mēs esam, kā paši saprotam, paši esam mazliet vainīgi un neesam pāssakārtojušies, šo likmi varētu noņemt.”

Jenzis piebilst, samazinātās PVN likmes ieviešana būtu arī labs instruments cīņā ar ēnu ekonomiku. Tas ir pierādījies arī kaimiņos – Lietuvā, kur, samazinot PVN likmi, apgrozījums nākamajā periodā palielinājās par 60%. 


#SIF_MAF2023