Daudzviet Vidzemē un Latgalē pārmitrināto lauku dēļ aizvien nav izdevies novāk šī gada griķu ražu. Vietām izaudzēto pat var nākties nopļaut vai ieart zemē. Šie apstākļi ietekmēs to, cik daudz Latvijā audzētu griķu būs pieejami vietējā tirgū, kuru jau pārpludina lētāka produkcija no austrumiem.
Cēsu novada zemnieku saimniecībā “Billes” griķi šogad iesēti aptuveni 100 hektāru platībā. Saimnieks Renārs Sproģis stāsta, ka līdz šim nokulti ir vien nepilni 5 hektāri: “Tagad jau ir otrais novembris un griķiem vajadzēja, līdzīgi kā pagājušo gadu, pirms kāda mēneša, nedēļām trijām, kā būt novāktiem. Kavē mitrais laiks, jo slapjums ir tāds, ka traktori grimst un nav reāli kaut ko darīt. Tajā brīdī, kad bija kādas pāris dienas sniegotas, es vēl tikai otro gadu strādāju ar griķiem, bet sniegā nav labi vākt. Līdz ar to sniegotās dienās vākt nevar, bet šādā brīdī nevar uzbraukt, jo traktors nogrims.”
Saimnieks skaidro, ka šogad sakrita vairāki apstākļi, kuri griķiem nav labvēlīgi. Vispirms jau pamatīgās pavasara salnas, to dēļ vairākās saimniecībās šo kultūru nācās sēt atkārtoti. Vēlāk sausā vasara, bet rudenī ilgi bija silts un tas kavēja griķu nogatavošanos. “Braucot apkārt pa Latviju Vidzeme, Zemgale, es skatos, ka visiem griķi tādi ceļgala augstumā un mums tie lauki ir tādi stabili, kā griķim vajaga būtu - metrs, 1,2 m. Man likās, ka tā vasara nav kavējusi, nav skādējusi. Bet pienākot tuvāk rudenim un redzot, ka tas grauds nav paspējis nogatavoties, skaidrs, ka augumā ir padevušies, miesās vareni, bet tas svarīgākais process, nav sala, ko vajadzēja un vēl viss ir slapjš.”
Zemnieku Saiemas valdes loceklis Mareks Bērziņš ReTV norāda, ka aizvien nav nokulta trešā daļa šī gada griķu ražas. Pārmitrināto lauku dēļ daudzviet kulšanas darbus iespējams veikt tikai izmantojot tehniku ar kāpurķēdēm.
“ Zinu, ka līdzīgi ir arī Igaunijas kolēģiem, regulāri sazvanāmies, tā kā neesam Vidzemē vai Latgalē vienīgie ar šādām problēmām. Tā ir jau tāda starptautiska problēma, kas atsauksies uz pieejamo griķu daudzumu Latvijā.”
Bērziņš gan mierina, ka veikalu plauktos griķi noteikti netrūks, jo par lētāku cenu tirgū tie ienāk no austrumu valstīm. Tiesa gan tādēļ vietējiem zemniekiem šoruden griķu cena ir krietni zemāka nekā pērn.
“ Griķus kopumā Baltijā mēs savāksim gandrīz tik, cik mums vajag, bet parasti jau kaut kur palīdz austrumu kaimiņš, pārtika nav zem šīm sankcijām, to drīkst eksportēt, parasti, ja atrbīvojās kaut kur vieta, tad aizpilda veikli no Krievijas un arī no Ukrainas."
Tikmēr saimnieks Renārs Sproģis norāda, ka vēl nogaidīs. Iespējams zeme piesals un tehnika tomēr tiks uz lauka.
“Ja nē, tad mēs diskosim iekšā zemē. Jo cenas izteiksmē, ja pērn bija ap 600 eiro par tonnu, kur vēl varēja labi pelnīt. Tad šogad bioloģiskajam griķim ir 450 eiro, konvenciālajiem vispār cena ir ap 280 eiro. Es diži neraudu, forši būtu, ja mēs varētu nokult. Par cik neizdosies, tās būs nulles, diži mīnusi nebūs. Mums ir doma pirkt dzirnavas un malt gan citas kaut kādas kultūras, gan griķus.”
Latvijā griķus pārsvarā audzē bioloģiskajās saimniecībās, kopumā šo kultūraugu pie mums katru gadu vidēji sēj aptuveni 20 tūkstošu hektāru platībā.
