Vācu valodai Latvijā ir senas saknes. Šīs valodas skolotāju Latvijā ir vairāk nekā spāņu, franču vai citu populārāko Eiropas valstu valodu pedagogu. Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā pašreiz vācu valodu kā otro svešvalodu apgūst vairāk nekā simt skolēnu, tomēr ar vienu skolotāju esot krietni par maz, lai pilnībā atteiktos no krievu valodas mācīšanas. Gatavas atbalstīt skolas pārējas periodā esot arī Vācijas vēstniecība un citas organizācijas, kas šonedēļ apmeklē vairākas mācību iestādes Latvijā.
Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas pamatakmeni 1927. gadā ieguldījis toreizējais izglītības ministrs, dzejnieks Rainis, kuram vācu valoda nebija sveša. Vācu valodas mēnesī aprīlī skolēni ar savas skolas vēsturi un ikdienu iepazīstina viesus no Vācijas vēstniecības. Skola ir ar mūzikas novirzienu, tāpēc spēlēšana un dziedāšana skolēniem šeit ir tikpat ierasta kā elpošana.
Aizvien populārākā kļūstot arī vācu valoda. Šoreiz vācu valodas stundu gan vada atraktīvais mūziķis Jorans Šteinhauers, bet arī ikdienā 111 audzēkņi kā otro svešvalodu apgūst vācu valodu. Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas vācu valodas skolotāja Dārta Kuple: “Kad es sāku mācīt, man bija klasītes, kurās bija pieci, seši bērni. Tagad vienā klasē ir 15, 18 bērnu. Tas skaitlis ir audzis pat trīs reizes. Gribētāju mācīties vācu valodu paliek aizvien vairāk, viņi pārnāk pat semestra vidū. Attieksmi pret krievu valodu mainījis karš. Visu laiku mums bija divas izvēles – krievu vai vācu valoda –, bet tagad viena izvēle tiek pastumta malā, tad otra dabū savu uzplaukuma brīdi.”
Vācijas vēstniecības pārstāvji ir gandarīti, ka sižeta filmēšanas dienā abās apmeklētajās skolās interese par vācu valodu pieaugot. Un ne tikai tāpēc, ka vācu valodai Latvijā ir senas saknes.
Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecības Rīgā kultūras nodaļas vadītāja vietniece Beate Kirha: “Vācu valoda piedāvā daudzas iespējas. Tās ir studiju iespējas Vācijā. Tās ir darba iespējas, cilvēkam ar vācu valodas zināšanām ir lielākas iespējas. Bez tam vāciski runā ne tikai Vācijā, bet arī Austrijā un Šveicē. Tā pasaulē ir pietiekami izplatīta.”
Līdzīgi kā Latvijā arī Vācijā kā pirmā svešvaloda tiekot apgūta angļu valoda, bet otrās svešvalodas apguvei izvēle esot daudz plašāka – piemēram, franču, itāļu un pat ķīniešu valoda. Arī Latvijā pašreiz tiek lemts par iespēju skolēniem atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, tomēr daudzās skolās citu variantu nemaz nav. Arī Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas direktore stāsta, ka problēma ir svešvalodu skolotāju trūkumā. Ja visi skolēni izvēlētos mācīties vācu valodu, reāli tas nebūtu iespējams. Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas diektore Sigita Kūla: “Mēs šobrīd esam priecīgi, ka mums ir jauna, spēcīga vācu valodas skolotāja. Bērni jau mācās vācu valodu. Protams, ka ar vienu vācu valodas skolotāju uz visu skolu ir par maz. Mūsu vēlme ir arī franču vai spāņu valoda. Ja kāds mūs šobrīd dzird, mēs gaidām jūs – spāņu vai franču valodas skolotājus.”
Direktore gan atzīst, ka lielākas cerības esot atrast vēl kādu vācu valodas nekā spāņu vai kādu citu Eiropas valodu skolotāju, lai gan pašreiz mazliet piemirsta, vācu valoda skolās ir jau no divdesmitā gadsimta. šādu pedagogu esot vairāk. Arī Vācijas vēstniecība un Gētes institūts Rīgā, kā arī citas vāciski runājošās biedrības esot gatavas Latviju atbalstīt pārejas periodā, jau šobrīd notiekot dialogs ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Foto: Freepik; ilustratīvs
