Šoruden visā Eiropā, tai skaitā arī 22 tūkstošos Latvijas zemnieku saimniecību, notiks lauksaimnieku anketēšana, lai iegūtu datus par darba spēku, augsnes apstrādes tehnoloģijām, izmantoto tehniku un citiem jautājumiem. Šādas statistikas apkopošana ir ļoti būtiska, lai politikas veidotāji turpmāk varētu plānot nozares attīstību, tai skaitā lemt par dažāda veida atbalstu zemnieku saimniecībām.
Lauku saimniecībās vēl turpinās aktīvi rudens ražas novākšanas darbi un ziemāju sēšana, taču Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Elektroniskajā datu vākšanas sistēmā saimniecībām paredzētā aptaujas anketa ir pieejama jau kopš vakardienas. Kā norāda zemnieku saimniecības “Lievaicēni” saimniece Iveta Grudovska, viņa arī “Zemnieku saeimas” eksperte, ka arī ir to aptuveni 22 tūkstošu lauksaimnieku vidū, kuriem šī anketa ir jāizpilda. “Bez statistikas nevar plānot politiku, mums ir nojausmas par skaitļiem. Ja šie skaitļi nav saskaitīti, tad mēs nevaram bāzēt politiku uz apjaumsas, tas būtu vieglprātīgi. “
CSP uzsver, ka sagatavotā lauksaimnieku aptauja nav jāuztver kā eksāmens. Eiropas Savienība turpina zaļā kursa virzienu, tāpēc arī šajā aptaujā vairāk jautājumi pievērsti tieši šai tēmai. CSP Lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktors Armands Plāte: “Tie runās par augsnes apstrādes un auglības saglabāšanas metodēm, arī par augļu stādījumu platībām, kas bija ļoti sen, arī lausaimniecībā izmantojamo tehniku un iekārtām.”
Zemnieku saimniecības, kuras ir aicinātas piedalīties šajā aptaujā, to var izdarīt elektroniski, tāpat datus plānots apkopot telefonintervijās, kā arī klātienē dodoties uz saimniecībām. Datus plānots ievākt līdz pat nākamā gada janvāra vidum. Saimniecības “Lielvaicēni” saimniece, kura jau iepazinusies ar elektronisko anketu, norāda, lai to aizpildītu korekti, vajadzīga aptuveni stunda. Lielākām saimniecībām noderēs arī grāmatveža padoms. “Mums ļoti interesē darba spēks, tā uzskaite, cik lauksaimniecībā strādā, kas tie ir par cilvēkiem, kādas slodzes viņi strādā. Nāk klāt interesantie jautājumi par vidi, kādas tehnoloģijas izvēlās, ar vai near. Kāds ir traktortehnikas parks, veic vai neveic augsnes analīzes. Šie jautājumi šajā anketā atšķirsies no iepriekšējās klasiskās lauksaimniecības skaitīšanas,” saka biedrības “Zemnieku saeima” lauksaimniecības eksperte Iveta Grudovska.
Ievāktie dati būs ļoti nozīmīgi, lai politikas veidotāji varētu plānot, kā nākotnē attīstīt lauksaimniecības nozari, kā arī šos datus izmanto Eiropas Savienība, plānojot atbalsta maksājumu piešķiršanu. Pirmie provizoriskie dati būs pieejami nākamā gada maijā, taču izvērstāku apkopojumu CSP publicēs nakamā gada otrajā pusē.
Foto: Unsplash; ilustratīvs
