Tēlnieku simpoziji Pedvālē nav nekāds jaunums, taču nu tie atgriezušies pēc vairāku gadu pārtraukuma. Lai radītu, parādītu interesentiem, ko no akmens var izveidot, kāds domu gājiens ir māksliniekiem no dažādām valstīm, turpinātu veidot mākslas parka stāstu. 

Mākslinieka darbs ir vientuļš un ļoti individuāls. Kad ikdienā apstājas instrumenti, ir klusums. Taču mēnesi ilgā simpozijā Pedvālē tēlniekiem bija iespēja izbaudīt, ka klusums nav ne brīdi. Četri starptautiski mākslinieki atzīst, ka pašas skulptūras simpozijā ir otršķirīgas. “Simpozijs ir cilvēcības skola. Sanāk kopā dažādi cilvēki, katrs no citas valsts, katram sava reliģija un skatījums uz pasauli, taču ir iespējams kopā sarunāties. Tas simpozijā ir galvenais,” saka Koike Mitsunori, tēlnieks no Japānas.

Simpozija organizators, tēlnieks Ojārs Feldbergs saviem kolēģiem devis brīvību tēmu izvēlē, un nosacījums bijis tikai viens – darbam jābūt personiskam. Zviedru mākslinieks apspēlē dabas tēmu un pašas Pedvāles stāstu, ka savulaik šeit bijis varžu pilns, bet nu neviena. “Un šī ir vardes atriebība. Šis ir cilvēks, bet šī – varde. Manuprāt. Jo vienmēr, kad veidoju mākslas darbu, tajā ir vieta interpretācijai. Šis ir mans stāsts, bet skulptūra varbūt izdzīvos tūkstošiem gadu, un tad katram skatītājam būs sava ideja. Un pilnīgi katrs stāsts ir pareizs,” saka Ians Ņūberijs, tēlnieks no Zviedrijas.

Bet latviešu mākslinieks Kristaps Andersons veido pašeksistenciālu darbu. “Man šobrīd ļoti tuva ir ūdens tēma, kuģi un tādas lietas. Tajā simbolistiski atveidosies tāds tēlains kuģis, bet nevis peldēs pa pļavu, bet pa debesīm otrādāk. Bet vairāk ir tieši domāts tam, lai pievērstu uzmanību momentam, kurā tu dzīvē esi,” saka Kristaps Andersons, tēlnieks.

Tēlnieki no Zviedrijas, Japānas, Lietuvas un Latvijas darbu sāka augusta sākumā, un nu tas noslēdzies. Četras nedēļas ir intensīvas, taču mākslinieki tam bijuši gatavi. Mitsunori: “Es esmu profesionāls tēlnieks, vienmēr domāju, kā izmantoju savu laiku. Tāpēc trīs, četras nedēļas skulptūras radīšanai ir pietiekami. Man ir 75 gadi. Ja es par daudz strādāšu, es taču nomiršu.”

Latvijas laukakmeņi, kas pārtapuši skulptūrās, paliks Pedvāles mākslas parkā un bagātinās ainavu. “Pašlaik viņi īslaicīgi atrodas tajās vietās, kur viņi ir izvietoti, bet katram tiks piemērota vieta, izveidots postaments, pamats iebetonēts, lai viņi turpinātu dzīvi jau šeit Pedvālē,” saka Ojārs Feldbergs, tēlnieks.

Šobrīd Pedvāles mākslas parka kolekcijā ir jau ap 200 darbu, bet šovasar ar Kultūras ministrijas atbalstu izdevies to papildināt vēl ar četriem Latvijas tēlnieku darbiem, kas parāda, cik akmens var būt dažāds. Un arī pats augusts Pedvālei bijis ļoti ražīgs, jo mēnesi ar Latvijā un Talsu novadā sasmelto iedvesmu, kas pārtapusi mākslas darbos, noslēguši arī vairāki starptautiski rezidenti.