Cēsu pilsētas dīķos ūdens kvalitāte ir ļoti atšķirīga. Tādi ir pirmie zinātnieku secinājumi, veicot pētniecisko zveju, kā arī regulāri pētot ūdens paraugus. Visbēdīgākā situācija ir pilsētas lielākajā dīķī – pils parkā. Tas vasarā iekrāsojas koši zaļā krāsā.

Aizvadītajā naktī pētnieki zinātniskos nolūkos bija ievietojuši speciālus tīklus visos Cēsu pilsētas dīķos. Agri no rīta tie izņemti, zinātnieki pēc zivju sugu daudzveidības jau var izdarīt pirmos secinājumus par situāciju ūdenstilpēs. “Dubinska dīķis pārliecinoši visveselīgākais gan pēc zivju sabiedrības, gan pēc abiotiskajiem rādītājiem,” saka SIA “Saldūdeņu risinājumi” pētnieks Matīss Žagars, kopā ar zinātniekiem no tīkla atbrīvojot raudas, karūsas un asarus.

Pavisam cita aina paveras tīklā, kas pabijis Cēsu pils parka dīķī. Tajā lielais vairākums ir sudrabkarūsas. SIA “Saldūdeņu risinājumi” pētnieks Māris Liepiņš: “Tā ir suga, kas ir visizturīgākā pret skābekļa badu, kas šeit ir novērojams pat tagad.”

Pils parka dīķī ūdens saulainās vasaras dienās atspīd koši zaļā krāsā, arī tā smaka ir asa un nepatīkama. Pētnieks Matīss Žagars stāsta, ka koši zaļo krāsu dīķim piedod zilaļģes, kas šeit ir savairojušās ļoti lielā daudzumā. Pūšanas procesā tās patērē ūdenī esošo skābekli, radot nepatīkamo smaku, kā arī kaitējot zivīm. Žagars: “Dīķis vienkārši ir cauri gadiem piesārņots, tādēļ tās barības vielas, kas nāk no pilsētas un ko karūsas uzrušina no grunts, izskatās tā, it kā dīķis “zied”. It kā skaists vārds – “zied”. Šeit tas nav tik vizuāli skaisti, tās aļģes ir par daudz, pilnīgs līdzsvara trūkums ekosistēmā. Tur ir komplekss pasākums. Mēs domāsim, iespējams, to nolaidīs, ja ir iespējams nolaist. Mēģinām saprast – meniķis strādā vai nestrādā.”

Cēsu novada pašvaldībā norāda: risinājums, kā uzlabot ūdens kvalitāti pils parka dīķī, ir jāatrod, jo šī pilsētai ir nozīmīga vieta, kur notiek dažādi pasākumi, arī ikdienā šeit uzturas gan vietējie iedzīvotāji, gan arī labprāt viesojas tūristi. “Šī ir tikai viena daļa no izpētes, jo mums jāskatās, kas notiek ar inženiertehniskiem risinājumiem, ar visām lietus ūdens sistēmām, no kurienes kas plūst iekšā, kādā kvalitātē plūst, mēs sistemātisku pieeju īstenojam. Meklēsim pretī finansējumu,” uzsver Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova.

Inese Suija-Markova norāda, ka rīcība gan nebūs tūlītēja. Pašvaldība vēlas saņemt precīzas zinātnieku rekumendācijas, lai saprastu, cik kas izmaksās. Taču pieļauj, ka, iespējams, nākamvasar ūdeni dīķī nolaidīs, lai to tīrītu. “Mums būtu jānolaiž dīķis, jāskatās, kas tur ir, tad jāpārbauda inženiertehniskās būves, jāsāk domāt, kā ar šo zivju sastāvu, ko mēs varam darīt, jo ir Latvijā daudz labu piemēru, uztaisot veselīgu barības ķēdi, ūdens ir dzidrs.” 

Pētnieki vēl skaidro, ka arī pārējiem dīķiem pilsētā nav raksturīga ļoti liela zivju sugu daudzviedība, taču tie nav tik piesārņoti kā pils parka dīķis. Matīss Žagars min, ka viņu uzdevums ir pašvaldībai sagatavot zinātnisko diagnozi, kā šos dīķus sakārtot. “Pats ārstēšanas process ir kā fizioterapija, daudz jāvingro, jādarbojas. Viss var forši sakārtoties.”

Zinātnieki vēl piebilst, atjaunojot dīķu ekosistēmu, tajos varētu atļaut arī makšķerēt. Tam piekrīt arī Cēsu novada pašvaldībā. 

#SIF_MAF2023