Lai izveidotu un paplašinātu pakalpojumu klāstu cilvēkiem ar garīga rakstura un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, pirms astoņiem gadiem tika uzsākts realizēt apjomīgs deinstitucionalizācijas projekts “Vidzeme iekļauj”, tagad šis darbs tuvojas noslēgumam.
To, ka ir jau pirmie rezultāti, apliecina arī dažādas lietas un priekšmeti, kas tapuši specializētajās darbnīcās, kurās cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var apgūt dažādas prasmes. Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone rāda gan dažādus māla traukus, gan sveces, gan dažādus dekorus, kas tapuši šajās darbnīcās. “Viņi iepriekš ikdienā ir bijuši savās četrās sienās, bet te ir iemācījušies fantastiskas lietas, protams, ar speciālistu atbalstu, bet tie darbi, kas top, tie ir gatavi brīvajam tirgum, es domāju, arī cilvēki ir apmierināti ar tiem produktiem, kas top šajos centros. Viņi vairs nedzīvo vientuļu dzīvi, viņi dodas kopā ar pārējiem uz pasākumiem, viņi piedalās tirdziņos, izstādēs, apmeklē koncertus un dara brīnišķīgas lietas.”
Līdzīgi var runāt par ieguvumiem, ko sniedz arī citi pakalpojumi. Projekta laikā tapuši grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri, specializētās darbnīcas. Līdz šim šiem pakalpojumiem bija Eiropas Savienības finansējums, tagad tas, kā stāsta Ina Miķelsone, ir pašvaldību ziņā. “Šis joprojām ir sarežģīts jautājums, jo finansēšanas modelis vēl aizvien nav izstrādāts, bet ir arī neliels atbalsts pašvaldībām arī no valsts puses piešķirts, tas ir aprūpe mājās bērniem ar ļoti smagiem traucējumiem, valsts ir gatava līdzfinansēt līdz 50 procentiem no izmaksām. Dienas aprūpes centros, kas ir no jauna un darbojas pāris gadus, ir iespēja saņemt valsts līdzfinansējumu, taču ir skaidrs, ka palīdzība no valsts puses nebūt nesedz visas tās vajadzības, kas šeit ir.”
Pašvaldībās tiek meklēti dažādi risinājumi, piemēram, piesaistot sabiedriskās organizācijas, sponsorus. Ir pašvaldības, kur šiem pakalpojumiem būs nepieciešams arī pašu klientu līdzfinansējums. “Ir pašvaldības, kurās ir plānots, ka cilvēks pats segs izmaksas par ēdināšanu, ir pašvaldības, kur meklē risinājumu un arī šos te ēdināšanas izdevumus iekļauj pakalpojuma cenā. Cilvēkam līdzmaksājums nav jāveic, ir pašvaldības, kuras saprot, ka nevar atļauties bez cilvēka līdzfinansējuma šo nodrošināt, līdz ar to tas modelis katrā pašvaldībā noteikti būs atšķirīgs.”
“Šis gads būs izmēģinājuma gads, ka pamēģināsim nodrošināt ar pašvaldības finansējumu, izņemot, protams, mums ir speciālistu kabineti, socrehabilitācijas kabineti, kur gan ir noteikta pakalpojuma maksa, bet dienas aprūpes centrus nodrošināsim bez maksas, arī specializētās darbnīcas bez maksas,” stāsta Valmieras novada Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece. “Jāsaka liels paldies novada pašvaldības deputātiem, ka viņi ir lēmuši, ka visi pakalpojumi tiks nodrošināti.”
Arī Smiltenes novadā, kur izveidots lielākais daudzfunkcionālais pakalpojumu centrs Vidzemē, kā stāsta novada domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju, šobrīd ir apņēmība rast finansējumu. “Tā summa ir liela, ap 800 tūkstošiem. Visi pakalpojumi, kas attiecas uz šo centru un kas bija domāti, ir iekļauti, arī deleģējuma līgums ir slēgts ar sabiedrisko organizāciju “Cerību spārni”, tātad mēs esam gan līgumā apņēmušies šo finansējumu šai biedrībai sniegt par pakalpojumiem, gan arī visiem saviem klientiem, kas šobrīd šo pakalpojumu saņem citās pašvaldībās, mēs esam šos pakalpojumus garantējuši.”
Bažas gan ir par to, kā vērtē Ina Miķelsone, vai visur tiks nodrošināti visi nepieciešamie speciālisti. “Tā ir mana tāda galvenā baža par to, ka dēļ finansējuma trūkuma varētu tikt ierobežots pakalpojumā strādājošo speciālistu skaits. Ļoti negribētos, ka šis pakalpojums kļūst tikai par tādu pieskatīšanas pakalpojumu, kur cilvēks vienkārši tiek atvests, tiek dienas laikā tikai pieskatīts, jo ir ārkārtīgi svarīga dažāda veida prasmju attīstīšana, nodarbības, dažādu speciālistu iesaiste, tas atver tos cilvēkus.”
Pavasara pusē vēl tiks atvērti pakalpojumu centri Mārcienā un Vaidavā.
