Daudzi aizkrauklieši ir neapmierināti par prasību pamest mazdārziņus, kuros ieguldīts darbs vairāku gadu desmitu garumā. Teritorija jāatbrīvo, jo tā nepieciešama akciju sabiedrības “Latvenergo” iecerei izbūvēt Pļaviņu HES rezerves pārgāzni. Uzņēmumā skaidro, ka tas ir valsts enerģētiskās drošības projekts. Šobrīd notiek sagatavošanās darbi, lai pēc diviem gadiem varētu uzsākt pārgāznes būvniecību.

Gadiem ilgi Aizkraukles iedzīvotāji izmanto netālu no Pļaviņu hidroelektrostacijas esošo teritoriju dārzkopības vajadzībām, bet šogad daļa mazdārziņu gandrīz 28 hektāru platībā būs jālikvidē. Teritorija nepieciešama, lai akciju sabiedrība “Latvenergo” varētu veikt Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvi. Mazdārziņu lietotāji jau pirms vairākiem gadiem tika informēti par šādu projektu, bet tagad ir izplatīts paziņojums, ka viņiem šogad zeme ir jāatbrīvo. “Žēl ir, jo tomēr tik daudz rūpes, tāpat arī līdzekļi ir ieguldīti, jo gribas jau, lai būtu skaistums, arī tās puķes. Uzcelta siltumnīca tāpat ir, sastādīts jau daudz kas ir,” saka mazdārziņa lietotāja Velta.

Mazdārziņa lietotāja Inga: “Pirms vairākiem gadiem jau teica, bet nezināja, kad īsti tas viss notiks. Šopavasar jau mēs tiešām uzzinājām, ka vairs nebūs. Žēl jau ir, protams, ieguldīts ļoti liels darbs, spēks un laiks, bet mēs jau bezspēcīgi esam, mēs neko nevaram padarīt.”

“Es jau esmu pensijā, 37 gadus izmantoju šo dārzu. Tāpēc es domāju, ka viņi rīkojas zemiski,” saka mazdārziņa lietotāja Tamāra.

Uzņēmumā “Latvenergo” skaidro, ka rezerves pārgāzne ir vajadzīga enerģētiskās drošības dēļ. Esošajai hidrobūvei ir sava ūdens caurlaides robeža, bet Daugavas ūdens pietecei ir potenciāls to pārspēt. Tādēļ viens no rezerves pārgāznes uzdevumiem būs nodrošināt Pļaviņu HES papildu ūdens caurlaidības spēju, lai pasargātu esošo hidrobūvi un samazinātu aizsprosta pārrāvuma risku iespējamās avārijas situācijās. Teritorija, kurā tiks likvidēti mazdārziņi, ir labākā rezerves pārgāznes vieta atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumam. “Daļā no mazdārziņu teritorijām ir plānota reāla pārgāznes izbūve, kur būs būvbedre un pēc tam jaunā hidrotehniskā būve, bet tomēr lielākajā daļā no šīm mazdārziņu teritorijām ir plānots izvietot būvniecības ciematu ar visām atbērtņu vietām, izraktā materiāla pagaidu novietošanu un infrastruktūras izveidi ar pievadceļiem, jo šis ir gandrīz piecu gadu projekts, kur būs neskaitāmas tehnikas vienības. Pļaviņu HES rezerves,” saka “Latvenergo” HES tehniskais direktors Andris Zēģele.

Lai gan pašu pārgāznes būvniecību plānots sākt tikai 2026. gadā, mazdārziņu teritorija jāatbrīvo jau šogad, lai varētu sākt ierīkot būvniecībai nepieciešamo infrastruktūru. Daļa zemju pieder “Latvenergo”, bet daļa – Aizkraukles novada pašvaldībai. Vietvara piedāvā ikvienam likvidējamo mazdārziņu lietotājam nomāt citu zemesgabalu, kas ir netālu no esošās teritorijas. Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis: “Šie te mazdārziņi kādreiz ir bijuši lietošanā. Nav tā, ka tā ir kaut kāda meža teritorija vai kaut kāda aizaugusi pļava, ko mēs izdomājam ierādīt. Nē. Kādreiz tur ir bijuši mazdārziņi, kāds viņus ir pārstājis kopt, kāds cits iemesls, kāpēc viņš tagad nav ideālā stāvoklī. Mēs tos viņiem arī ierādām. Nomas maksa paliks tāda pati. Daļai no mazdārziņu lietotājiem šobrīd vispār nekāda maksas nav, jo viņi izmantoja teritoriju, kas privātīpašniekam piederēja agrāk bez līguma vai kādām citām saistībām. Pašvaldības iznomātajiem zemesgabaliem visiem vienāda nomas maksa ir.”

Ne visi mazdārziņu lietotāji pozitīvi vērtē pašvaldības piedāvājumu, jo baidās, ka jaunajā zemesgabalā nespēs visu ierīkot no jauna. “Viņi grib, lai mēs visu pa vienu sezonu no šejienes aizvācam, bet mēs nevaram to izdarīt. Mums vajag to zemi, kuru viņi mums grib dot, apstrādāt, bet mums nav spēka. Kamēr to zemi apstrādāsim, mēs bez kājām, bez rokām paliksim,” saka mazdārziņa lietotāja Tamāra.

Pagaidām uzņēmumā “Latvenergo” nesola, ka varēs palīdzēt iedzīvotājiem ar jaunierādīto zemesgabalu apstrādi, bet tiek solīts apsvērt šādu iespēju. Vienlaikus uzņēmumā uzsver, ka nav jābaidās par teritoriju applūdināšanu. “Latvenergo” HES tehniskais direktors Andris Zēģele: “Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūves gadījumā nekas netiek applūdināts, viss ir kā līdz šim. Gan lejpus Pļaviņu HES, gan ūdenskrātuves krastos, līmeņi visi paliek kā līdz šim.”

Šobrīd turpinās rezerves pārgāznes būvprojekta izstrāde. Būvdarbus plānots uzsākt pēc diviem gadiem un pabeigt – 2030. gadā. Pagaidām nav zināmas precīzas izmaksas, bet uzņēmumā “Latvenergo” lēš, ka projekts varētu izmaksāt vairāk nekā 200 miljonus eiro.