Kopš Zolitūdes traģēdijas vairākkārt grozīts Būvniecības likums. Veikti vairāki desmiti papildinājumu arī vispārīgos būvnoteikumos, jo eksperti tolaik bija secinājuši, ka būvniecības jomā pietrūkst vienota redzējuma. Šobrīd lielāka atbildība deliģēta arī uz pašvaldību un namīpašnieku pleciem, paredzot regulāras ekspertīzes un publisko ēku novērtējumus. Pildot likumu, šonedēļ tiek vērtētas Ventspils Olimpiskā centra publiskās būves.
Pēc Zolitūdes traģēdijas no amatpersonām izskanēja, ka turpmāk valstij jāveic viss iespējamais, lai mazinātu jebkādus riskus publisku ēku ekspluatācijā. Šo gadu laikā ir veiktas dažādas izmaiņas likumos un noteikumos. Ventspils pašvaldības administratīvās inspekcijas vadītājs Jurģis Rasa: “Ir grozījumi regulāri Būvniecības likumā. Tiek izdoti dažādi Ministru kabineta noteikumi, tiek aktualizēti un mainīti. Dažādi procesi. Tas notiek!”
2019. gadā bija ierosināti pavisam reāli optimizācijas pasākumi attiecībā uz publisko ēku un daudzzīvokļu ēku regulāru ekspertīžu nepieciešamību, bet iespējams, ka ne visi māju apsaimniekotāji, īrnieki un dzīvokļu īpašnieki zina, ka reizi desmit gados ir jāpieaicina sertificēts būvinženieris ēkas ekspertīzes veikšanai. Ventspils pašvaldības administratīvās inspekcijas vadītājs Jurģis Rasa: “Tehniskā apsekošana uz daudzdzīvokļu mājām attieksies desmit gadu periodā. Viņiem ir termiņš, līdz kuram ir jābūt veiktām šīm apsekošanai 2031. gada 31. oktobris. Un es pieņēmu, ka reālie vērtējumi tiks veikti tuvāk šim termiņam, nevis šodien.”
Ēku īpašnieku vai pārvaldnieku pienākums ir reizi gadā veikt ēkas vizuālo apskati, bet divas reizes gadā – jumta konstrukciju apskati. Savukārt reizi desmit gados jāpasūta ēkas tehniskā apsekošana un ekspertīzei var pieaicināt tikai sertificētus būvspeciālistus, kas sagatavo slēdzienu par ēkas reālo stāvokli. “Viņus interesē ēku tehniskais stāvoklis, plaisas, korozija, jebkas, kas var ēkai radīt kaut kādu bojājumu. Viss tiek izpētīts, apsekots. Tiek veikta fotofiksācija, lai veiktu analīzi, tad iesniedz mums rīcības plānu, ja ir kādas nepilnības, ko var novērst vai arī viss ir kārtībā,” saka inženieris, Ventspils Olimpiskā centra pārstāvis Didzis Žukovs.
Šonedēļ tiek apsekoti astoņi Ventspils Olimpiskā centra publiskie objekti, daži no tiem celti jau pirms divdesmit gadiem. Eksperti stāsta, ka lielākais apdraudejums ēkām ir mitrums un korozija. “Šī ir publiskā ēka, un publiskām ēkām pēc likuma ik pēc desmit gadiem ir jāveic tehniskā apsekošana. Izvērtē ēkas drošību, vides pieejamību, ugunsdzēsības prasības, tādas lietas. Šobrīd es izvērtēju ēkas nesošo konstrukcijas stāvokli. Tas būtiskākais – izvērtēt, vai ēka nesabruks, vai viss ir droši lietošanai,” saka sertificēts būvinženieris Kristaps Kalnozols.
Būvniecības valsts kontroles birojā var publiski iepazīties ar tām ēku kategorijām, kam jāveic ekspertīze. Ja publiskās ēkas katru gadu apseko arī Valsts ugunsdzesības un glābšanas dienests, tad privātīpašumi nereti ilgstoši atrodas avārijas stāvoklī. Kalnozols: “Sliktākās ir tās, kas ir simtgadīgās. Vecās muižas ēkas, kurās ir ierīkotas skolas, padomju laikos piebūvēti augšējie stāvi, tad vēl 90-tajos gados vēl tasīts remonts, katrs celtnieks nācis un kaut ko ieguldījis, kaut ko sabojājis. Šīs ēkas, man šķiet, kalpos vēl ilgi.”
Latvijas klimata periodiskais sasalums un atkusnis, ilgstošais mitrums un nokrišņi var ietekmēt ne tikai jumtu konstrukcijas, bet arī ēku pamatu, sienu un pārseguma tehnisko stāvokli. Klimata svārstību ietekmē cieš arī šuvju hermetizācija paneļu mājās, rodas plaisas. Ekspertīzē var tikt konstatēti ne tikai trūkumi, bet arī pirmsavārijas vai avārijas stāvoklis un patvaļīga būvniecība.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
