Pēc politiķu solījumiem jau šajā gadā visiem bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mūsu valstī jādzīvo dzīvokļu tipa bērnunamos, tomēr pašlaik Latvijā darbojas ļoti dažādās ēkās izvietoti bāreņu nami. Bērnu skaits sociālās aprūpes iestādēs pēdējos gados gan krietni samazinājies, taču ne visos aprūpes centros staruji ievieš ģimenes tipa telpu modeli, kas pēc ekspertu domām bērniem ir vislabākā vide, kur dzīvot un augt. Latvijā jaunākais ģimenes tipa bērnu centrs šomēnes sāk darbu arī Ventspilī.
Ventspilī svinīgi atklāja ģimeniskai videi pietuvinātu centru bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Šādas vietas mēdz dēvet par bērnunamiem. Līdz šim Ventspilī šie bērni tika izmitināti kopā ar senioriem pansionātā “Selga”. Bērnu sociālā aprūpes centra “Namiņš’’ vadītāja Dace Šaule: “Man šķiet, ka mēs esam noķēruši to foršo sajūtu bērniem, kad viņi šeit var justies kā mājās. Ja arī audzinātājas labi jūtas virtuvē, kā arī tādā savā mājas virtuvē, tad mēs esam sasnieguši to mērķi.”
Nami ilgstoši stāvēja pamesti pašā pilsētas centrā. Pašvaldībai iegādājoties šo īpašumu, tika atjaunota arī degradēta teritorija vecpilsētā. Bērniem būs arī neliels dārzs un sporta spēļu laukums. Turpmāk virtuvē, kas iekārtota manteļskurstenī, vakariņas kopā ar audzinātāju gatavos septiņi pusaudži. Ventspils sociālā dienesta vadītāja Una Lapskalna: “Problēma, ka jauniešus nav, kur likt, ir ļoti liela, jo audžuģimenes no viņiem atsakās. Te ir tā mizlīgā atšķirība, ka audžuģimene var atteikties un neņemt bērnu pie sevis. Es piekrītu, ka varbūt ir kaut kādi objektīvi iemelsi – kāpēc –, bet faktiksi audžuģimene var atteikties no jaunieša. Mēs kā iestāde no bērna atteikties nevaram. Mēs esam viņiem tā pēdējā drošības saliņa, kur tad tad bērns var arī palikt.”
Līdz šī gada 31. decembrim Latvijas valsts solījusi, ka visi bērni bez ģimenes dzīvos dzīvokļu tipa bērnunamos. Ko gan nozīmē ģimeniskai videi pietuvināti bērnu centri? Vispirms jau bērnunama bērni katrs dzīvos savā istabā, kurā pedagogi pieklauvē, pirms ieiet. Ievērojot bērnu privātumu, ReTV filmēja vēl neapdzīvotas istabas. Lapskalna: “Tas modelis plānots tāds, ka mums ir vadītājs (caur svītriņu sociālais darbinieks), un paredzēts, ka būs pieci sociālie audzinātāji, kas strādās maiņu darbu. Attiecīgi mainīsies tad, kad būs tā vajadzība viņiem atrasties te uz vietas.”
Divās ēkās tika izveidoti divi autonomi dzīvokļi, katrā no tiem dzīvos vismaz seši bez vecāku gādības palikuši bērni. Ņemot vēra bāreņu skaitu Ventspils novadā, pagaidām plāno apdzīvot vienu no šīm ēkām. Telpas ir paredzētas arī bērniem – invalīdiem. Uzraksti uz durvīm ir braila rakstā, uzbrauktuves un vannas istabas paredzētas arī invalīdu ratiņiem.
Bet lielākais izaicinājums būs saprasties un iemācīties kļūt patstāvīgiem. Šaule: “Te mēs esam gan mamma un tētis. Es domāju, ka ļoti svarīga ir šī mikrovide, no kurienes mēs nākam, kur mēs augam. Šķiet, ka katram bērnam vajag uzmanību, arī sniegt emocionālo atbalstu – ne tikai fiziksi parūpēties par viņu, bet arī saprast, kādreiz varbūt paraudāt un priecāties kopā.”
Abas ēkas tika pārbūvētas, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, pašvaldības un valsts dotāciju. Bērni uz jaunām telpām pārcēlās 1. oktobrī, bet šodien laba vēlējumus saviem kolēģiem teica sociālie darbinieki arī no līdzīgiem centriem, kas atrodas citviet Latvijā. Kurzemē tuvākais tāds ir Liepājā.
#SIF_MAF2023
