Aizvadītajā gadā populārākais jaundzimušo vārds meiteņu vidū bijis Emīlija. Tas pērn piešķirts gandrīz 200 meitenēm. Zēnu vidū dominē vārds Olivers, kas izvēlēts 163 jaundzimušajiem. Savukārt mūsu pašu – latviešu – vārds Jānis pērn izvēlēts tikai 40 zēniem, bet Līga pat nav starp 100 populārākajiem meiteņu vārdiem. Kādi vecākiem ir kritēriji bērnu vārdu izvēlē? Vai latviešu personvārdi izzūd?
Latvijā personvārds Jānis pieder vairāk nekā 47 tūkstošiem cilvēku, un tas pērn joprojām bija populārakais latviešu personvārds. Savukārt latviskā vārda Līga īpašnieces Latvijā ir vairāk nekā 10 tūkstoši, tomēr, kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistika, ar gadiem tas varētu mainīties. Jaundzimušo vidū šie vārdi vairs nav tik populāri. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Inna Tarelkina: “Jaunie vecāki diemžēl arvien retāk izvēlas saviem bērniem tādus tradacionālus latviešu vārdus kā Jānis un Līga.”
Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē gan piebilst, ka starp populārākajiem jaundzimušo vārdiem ir arī latviešiem tuvāki vārdi: Jēkabs, Emīls, Gustavs, Marta, Paula un Dārta. Sociālantropolģe Anna Griķe norāda, ka arvien populārāk vecāku vidū ir bērniem dot vairākus vārdus. Un bieži vien otrais peronvārds ir saistīts ar kādu tradīciju, ģimenes pēctecību, kā arī pauž piederību. Līdz ar to bieži otrais peronvārds tiek izvēlēts latvisks. Zinātniskā asistente Latvijas Univeristātes Latviešu valodas institūta onomastikas nodaļai, sociālantropoloģe Anna Elizabete Griķe: “Tiek doti vārdi, kas ir drīzāk īsi, kodolīgi, bez diagrafiskajām zīmēm, lai būtu vieglāk pielāgot ārzemju pases leitošanai.”
Tomēr joprojām vecāki izvēlas bērniem dot izteikti latviskus vārdus, piemēram, Latvīte. Tomēr sociālantropoloģe norāda, ka tendences bērnu vārdu izvēlē ir ļoti dažādas. Taču uz jautājumu, vai latviešu personvārdi varētu izmirt, sociālantropoloģe atbild noraidoši un atzīst, ka latviešu personvārdi vēl tiks izvēlēti daudziem jaundzimušajiem. “Pat ja šobrīd kaut kāds vārds, kas mums iepriekš bijis vairāk topā, ir izkritis, tas nenozīmē, ka, piemēram, 50 gadu griezumā… Mums Latvijā tomēr ir stabila vārdu sistēma, plus vēl vienmēr darbojas trešās, ceturtās paaudzes likums, ka ar noteiktu intensitāti sabierība atgriežas pie vārdiem, kas tika doti trīs, četras paaudzes iepriekš.”
Tāpat sociālantropoloģe piebilst, ka liela nozīme ir arī kalendāram. Vairums vecāku, pētot kalendāru, tādā veidā iedvesmojas, kādu vārdu bērnam labāk dot.
