Šomēnes Saeima uzsākusi diskusijas pie likuma grozījumiem par Varakļānu novada pievienošanu Madonai. Taču līdz ar to vairakās pilsētās izteikti priekšlikumi un iesniegtas iniciatīvas par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Piemēram, par Ikšķiles novada atjaunošanu uzsākta parakstu vākšana platformā “Manabalss.lv”. Nedēļas laikā parakstījušies vairāk nekā 2600 iedzīvotāju.

2021. gadā līdz ar Administratīvi teritoriālo reformu Ikšķili apvienoja ar citām pilsētām un pagastiem, izveidoja Ogres novadu. Un jau tad Ikšķiles iedzīvotāji un pašvaldība bija vieni no pirmajiem Latvijā, kas iestājās pret grozījumiem. Jāatzīst gan, ka bez panākumiem. Tāpēc tagad vairāki Ikšķiles pilsētas iedzīvotāji apvienojušies un nolēmuši atkal iestāsties par novada atjaunošanu. Iniciatīvas autors ir biedrība “Līdzās izglītotai sabiedrībai”. Ikšķiles pilsētas iedzīvotājs Kārlis Ansons: “Nolēmām, ka labāk būs, ka to sniegs biedrība. Tā kā vienam no iedzīvotājiem šī biedrība arī piederēja, tad nolēmām sniegt caur šo biedrību.”

Ikšķiles pilsētas iedzīvotājs Kārlis Šenhofs: “Problēmu loku motivācijai ir sadalītas trīs daļās. Viena daļa ir investīcijas, otra daļa ir pakalpojuma kvalitāte, trešā – iedzīvotāju kopienas komunikācija ar pašvaldību. Un visās šajās trīs daļās es droši un ar pilnu atbildības sajūtu varu pateikt – ir problēmas.”

Liela daļa ReTV uzrunāto Ikšķiles iedzīvotāju jau parakstījuši iniciatīvu par Ikšķiles novada atjaunošanu, taču lielas cerības neliek, ka novadu atjaunos.

Ikšķile nav vienīgā, kas šobrīd cer uz izmaiņām. Arī virkne citu pašvaldību sniegušas priekšlikumus. Piemēram, Ventspils novads uzskata, ka tam saglabājams pastāvīgas pašvaldības statuss. Mārupes novads lēmis par Mārupes un Babītes novadu atjaunošanu iepriekšējās robežās, Rēzeknes novadā tiek organizēta iedzīvotāju aptauja. Savukārt Jelgavas novads lēmis par tā administratīvās teritorijas sadalīšanu, atjaunojot Jelgavas un Ozolnieku novadus to agrākajās administratīvajās robežās. Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola: “Visas trīs pašvaldības, kas mēs šeit esam kaimiņos, lieliski arī sadarbojāmies iepriekš. Visas trīs pašvaldības bija lēmušas, ka vēlas palikt kā patstāvīgas administratīvas vienības un darboties. Turklāt – tika veiktas arī aptaujas. Arī iedzīvotāji, primāri jau iedzīvotāji, bija arī lēmuši un teikuši – nē, viņi nevēlās apvienoties.”

Tāpat pašvaldība aicina arī 2029. gadā Jelgavas novadu neapvienot ar Jelgavas valstspilsētu. Vai atkal varam sagaidīt jaunu reformu, par to gan vēl esot pāragri spriest, jo Saeimā šobrīd par grozījumiem likumā nav vienisprātis.

Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs: “Pagaidām likums vēl nav atvērts. Šobrīd notiek politiskas diskusijas, jo viedokļi atšķiras.”

Kad varētu atrast kompromisu un iedzīvotāji varētu sagaidīt atbildi – reforma notiks vai nē –, vēl nav zināms. Taču pašvaldības ir motivētas turpināt izteikt savus priekšlikumus.