Latvijā ir vairāk nekā 13 tūkstoši kilometru meža autoceļu, no kuriem lielāko daļu sedz grants un šķembas. Sausā laikā tie put, radot autovadītājiem ceļa nepārredzamību, bet iedzīvotājiem – veselības riskus. Lai mazinātu šīs neērtības, katru gadu vairāki ceļa posmi tiek atputekļoti. Šogad Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ir izstrādājuši jaunu atputekļošanas metodi, kas esot videi draudzīgāka.
Jau otro gadu RTU zinātnieki strādā pie jaunas tehnoloģijas ceļu atputekļošanai – lignosulfanāta. Aizvadītajā gadā notika laboratoriski izmeklējumi un pētīti citu valstu piemēri, piemēram, Skandināvijas, kurā jau tiek izmantota šī metode. Savukārt šovasar tiek testēta un salīdzināta ierastās un jaunās atputekļošanas metožu efektivitāte uz Latvijas ceļiem. RTU Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs: “Tā ir līmējoša viela. Izmantojam, lai salīmētu putekļainās daļiņas. Lai tā nelidotu un neradītu tādus nelabvelīgus, neveselīgus apstākļus apkārtējai videi.”
Pētnieks Viktors Haritonovs atzīst, laboratoriskajos izmeklējumos atklājies, ka jaunā metode īpaši efektīga esot sausā laikā atšķirībā no ierastās vielas – kalcija hlorīda, kurai ir nepieciešams neliels mitrums. Tāpat tiek prognozēts, ka izmantojot lignosulfanātu, tiks novērsts vides piesārņojums. “Tas ir koksnes pārstrādes blakusprodukts. Tas ir bionoārdāms, ekoloģiski nebīstams, jo šis ir valsts mežu ceļš. Valsts mežiem ir ļoti stingras prasības pret apkārtējo vidi.”
Uzņēmuma “Latvijas valsts meži” pārstāvis Ingus Barviķis ReTV atklāj, ka atputekļošana ir vienmēr bijis aktuāls jautājums vasaras sezonās. Tomēr tagad tās nepieciešamība ir augusi. “Varbūt gan klimata izmaiņu dēļ, gan arī faktiski nav, ko slēpt, iedzīvotāji ir palikuši mobilāki. Arvien vairāk dzīvo lauku viensētās, vasarnīcās, vairāk brauc, vairāk transporta, tai skaitā pa meža ceļiem. Aktualitāte, es teiktu, ar katru gadu paliek aizvien lielāka.”
Atputekļošana jau veikta Plakanciema apkaimē trīs kilometru garumā, savukārt šodien Tomes teritorijā teju 2,5 kilometru garumā. Šie ceļa posmi tika izvēlēti, pamatojoties uz satiksmes intensitāti, lai tā ir dažāda, kā arī ūdens tilpes pieejamību un vēl citi faktoriem. Komentējot jau atputekļotā ceļa posma Plakanciemā situāciju, pētnieks Viktors Haritonovs to vērtē pozitīvi.
Vasarā pētnieki ņems paraugus un mērīs putekļu koncentrāciju. Eksperimenta rezultāti būs zināmi pavasarī. Ja tie būs pozitīvi, jaunā tehnoloģija būs pieejama arī valsts un pašvaldību ceļu apsaimniekotājiem.
#SIF_MAF2023
