Tūrisma nozares sauklis esot  “Laipni lūgti atpakaļ”, kas nozīmē to, ka nozare pēdējos gados piedzīvojusi lielus pārbaudījumus un pārmaiņas visā pasaulē. Tūrisma uzēmēji Kurzemē situāciju komentē īsi: šovasar strādājam ar to, kas ir, bet projektus rakstīsim rudenī.  Rudenī tāpēc, ka tikai nākamgad uzsāksies Eiropas Savienības finansējuma dalīšana plānošanas periodam  līdz 2027. gadam.

“Pēc vairākiem iznīcinošiem kovida pandēmijas gadiem tūrisma industrija sāk atkopties!’’ Šādu informāciju izplatījusi Latvijas Tūrisma asociācija.  Izmaiņas ceļošanas paradumos uzrāda tendenci, ka šobrīd ar mazāku viesu skaitu var nopelnīt vairāk, tomēr bankām idejas tūrismā ne vienmēr liekas pievilcīgas, bet, kā piesaistīt Eiropas finansējumu saviem projektiem, uzņēmējiem  trūkst zināšanu. Ventspils pilsētas tūrisma centra vadītājs  Andris Valerts: “Latvija, jums nav jāprasa nauda, jums tā pienākas! Nauda ir apstiprināta. Kaut kad kaut kas parakstīts, bet mums vispār nekā nav. Tik runā. Stratēģija. Ilgtermiņa. Jēgpilns. Ei, saki, kad var iet pie lodziņa!? Kad var dabūt? Šogad jau esam sapratuši – nebūs. Bet kad?”

Šogad  ar Eiropas Savienības finansējuma iespējām vairs nav nozīmes rēķināties, plānošanas periods noslēdzas,  bet nākamajam plānošanas periodam jāgatavojas laicīgi. Tas būs spēkā līdz 2027. gadam. Kurzemes tūrisma  uzņēmēji perspektīvu saredz klāsteros. Ventspils pilsētas tūrisma centra vadītājs  Andris Valerts: “Ir tā, ka veidojas tematiskie, reģionālie klāsteri. Ko tas nozīmē? Ir gudri tūrisma cilvēki, viņi pulcē vismaz 25 tūrisma uzņēmējus, mēs mēģinām kopīgi pa Eiropas naudu dabūt 20 vāciešu grupu, 20 holandiešus, 20 zviedrus. Būs kompleksais produkts!”

“Mums principā ir viss, lai mēs būtu izcili! Tā klāsteru lieta ir laba. Dažkārt mēģinām pa vienam kaut ko darīt. Sanākam kopā! Sarunājam. Cilvēkiem ir jākonkurē ar savam idejām. Ja tu nemainies ar idejām, bet domā – es esmu tik labs, tik labs –, tikmēr kāds cits jau aiziet garām. Viņš neiemācās tavas kļūdas, nav attīstības,” saka uzņēmējs Aigars Strauss. 

Idejas jāpiemēro iespējām, tāpēc tūrisma speciālisti lūgumus pēc finansiāla atbalsta ne vienmēr iesniedz tikai bankās. Latvijas Investīciju attīstības aģentūra,  Ziemeļkurzemes biznesa asociācija, “ALTUM”. Tās ir papildus iespējas, kur saņemt naudu, lai kaut ko uzsāktu. “ALTUM” Kurzemes  reģiona vadītāja Ilze Zandberga: “Šobrīd lauku tūrismam klājas labi. Kovids iemācīja mums izkustēties ārā no dzīvokļiem, bet mazāk atgriezties tur, kur esam bijuši iepriekš. Gribas piedzīvot kaut ko jaunu, paskatīties kaut ko citādāku. Jo tās ir paradumu-pirkumu maiņas. Nepietiks ar vienu kempinga mājiņu.”

Pēdējos gados visbiežāk  “ALTUM” līdzfinansējums atteikts kafejnīcu un viesnīcas tipa  mājiņu izbūvei, savukārt tikai par 1% aizdevumu nākoties tiesāties, lai atgūtu neveiksmīgā biznesa projektā ieguldīto. Kopumā ar tūrismu saistīto projektu līdzfinansēšana turpinās.  Valerts: “Ir iespējas īstenot projektu pa desmit tūktošiem, bet ne pa vienu miljonu. Un to es gribu pateikt. Pa desmit tūkstošiem, ja tev ir 200 eiro kontā, ir iespējams. Ja par vienu miljonu, tad tev vajag simts tūkstošus vaiir jāieķīlā māja, ko nekad nedariet!”

Līdz kara sākumam Ukrainā  aptuveni 30% tūristu, kas apmeklēja Latviju bija no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Šis apjoms šobrīd jākompensē ar viesiem no citām valstīm. Tomēr Latvija joprojām ir pievilcīgs galamērķis un nozare iesaistīto uzdevums ir sabalansēt pakalpojuma cenas ar piedāvājuma kvalitāti. 

#SIF_MAF2023

Foto: Freepik; ilustratīvs