Ja seniori vēl spēj tikt galā ar mājas soli, tad viņu sociālā izolētība ir ļoti augsta – savas mājas viņi praktiski neatstāj, labākajā gadījumā kontaktus uztur tikai ar tuvākajiem kaimiņiem. Svētku laikā kāda Talsu novada iedzīvotāja savai mazmeitai uzticēja ideju, kuras realizēšana, viņasprāt, būtu lielākā dāvana. Viņa domā, ka senioru ikdiena būtu laimīgāka, ja savā starpā varētu kļūt par zvanu draugiem, jo tam attālums nebūtu nekāds šķērslis.

Līvijas kundze dzīvo Talsu novada Virbu pagastā, līdz viņas mājām jāmēro krietns gabals. Viņai ir 80 gadu. Viena pati dienas aizvada jau trešo gadu. “Pamazām kaut ko daru, malku vajag laukos ienest. Vasarā jau vispār nav garlaicīgi, tad ir dārzs, šis un tas, kaut ko pati audzēju. Bet gribas parunāties.”

Draudzenes viena pēc otras sāk aiziet mūžībā, tāpēc paliek arvien vientuļāk. “Kad neesmu istabā un esmu izgājusi kaut kur ārpusē vai citā telpā, pēc tam paskatos telefonā, vai ir kāds zvanījis? Nu nav – tukšums, tukšums…”

Līvijas kundze uzsver, ka viņa nav pamesta, jaunie viņai palīdz un piezvana, kā viņa saka, uz trim vārdiem. Daudz gan ko runāt neesot, galvenais zināt, ka visi veseli. “Mēs, seniori, no šiem laikiem esam atpalikuši. No jauniem daudz ko nesaprotam. Paklausos, ko viņi savā starpā runā – “Facebook”, kādas vēl lietas. Es jau nezinu, man tulks jāņem līdzi.”

Ideju, ka tieši seniori viens otram varētu kļūt par zvanu draugiem, Līvija uzticēja savai mazmeitai. Vecmāmiņa ikdienā pieticīga, reti kad savas vēlmes atklāj, tāpēc Eva Vīnerte saprata, ka jārīkojas. Viņasprāt, noteikti ir vēl seniori, kas jūtas līdzīgi. “Tas nenozīmē, ka viņi dzīvo vieni paši, jo arī ģimenē vari justies vientuļš. Vēstuļu draugs vai zvanu draugs ir ļoti svarīgi. Tu vari pazvanīt kaut vai, ja nokrīt sniegs, un tev gribas izkliegt skaļi: “Es netieku pēc ūdens!” Vai vienkārši pateikt kaut ko. Vai noklausās kaut ko politikā, tad dusmojas.”

Eva šobrīd ir gatava palīdzēt zvanu draugiem vienam otru atrast, tāpēc seniori viņai var zvanīt pa tālruni 26603489. “Jaunie ir skrejoši, un reizēm viņiem tas zvans ir tikai pienākuma pēc. Ja otrā galā ir seniors, manuprāt, ka tā ir lielāka bauda abiem diviem.”

Talsu pensionāru biedrības vadītāja Rita Tomsone stāsta, ka tie seniori, kas piedalās pulciņos un pasākumos, vientuļi nejūtas, bet tie, kuri vairs nespēj iziet no mājām, gan – jo īpaši rudenī un ziemā. “Arī man tiek bieži zvanīts, un pamatā tiek zvanīts vakarpusē, jo pa dienu esmu kustībā mūžīgi. Un tad tās sarunas ieilgst. Un ir tāda sakritība – ja tev viens piezvanījis, tad tu knapi esi ar vienu beidzis, zvana jau nākamais. Un tad vakars ievelkas mūžīgās sarunās. Brīžiem ir tā, ka stundām.”

No Līvijas kundzes atvadāmies ar cerību, ka viņa saņems savu kāroto dāvanu, viņa kopā ar mazmeitu sapņo vēl tālāk – varbūt ar citu zvanu draugu tuvinieku palīdzību visiem reiz vasarā izdotos vienam otru ieraudzīt vaigā kādā kopīgā salidojumā.