Slēgtā pasta nodaļa Kalnciemā iedzīvotājiem radījusi daudz neskaidrību

Uzņēmuma “Latvijas pasts” uzsākto reformu februāra sākumā satiksmes ministrs vismaz uz laiku apturēja. Tomēr iedzīvotājus tas nav nomierinājis. Augšdaugavas novada Ilūkstē pusotrā nedēļā tūkstoš iedzīvotāju parakstījušies par vienīgās pasta nodaļas saglabāšanu novadā. Savukārt Jelgavas novadā bažījas par Ozolnieku un Elejas nodaļu nākotni, kā arī vēlas atgūt janvārī slēgto pasta nodaļu Kalnciemā, kuras iztrūkums jau esot radījis pamatīgas galvassāpes.

Ēkā Kalnciemā atrodas sociālais aprūpes centrs. Līdz 22. janvārim šeit atradās arī pasta nodaļa, bet tagad tā ir slēgta. Centra vadītāja Gita Aizpure ReTV stāsta, ka pasta nodaļas slēgšana bijis negaidīts un nepatīkams pārsteigums. Iztikt bez pasta, kurā iekļūt bez problēmām varēja arī cilvēki ar īpašām vajadzībām, esot ļoti grūti. “Vienai lielai daļai šeit ir pensiju konti, tas šeit tagad nav iespējams, ir jābrauc uz Jelgavu. Autobusi mums neiet tik bieži kā pilsētā dzīvojošajiem. Un paciņas ir viena liela problēma. Tās jau bija sasūtītas krietnu laiku iepriekš. Tagad ir jāplāno laiki, lai aizbrauktu uz Jelgavu. Ziniet, kas notiek, kad mēs Jelgavā sabraucam no visām pusēm, – tur ir milzu rindas.”

Slēdzot pasta nodaļas, “Latvijas pasts” solīja, ka paciņas un arī citus pakalpojumus varēs saņemt dzīves vietā. Sociālo pakalpojumu centrā šis pakalpojums vēl neesot izmēģināts. Aizpure: “Mums nav nācies sakarties ar šo pakalpojumu. Cik mēs esam pagaidām esam sazinājušies par to visu, tas ir maksas pakalpojums. Pārvirzīt paciņas uz pakomātu arī maksā naudu.”

Jāpiebilst, ka Kalnciemā “Latvijas pasta” pakomāta nemaz nav, tāpēc pāradresācija nav iespējama.

Arī citi Kalnciemā uzrunātie iedzīvotāji stāsta, ka dzīve bez pasta esot skumīga, jo pastā pirkuši avīzītes, konvertus un citus sīkumus. Pasta slēgšana Kalnciemā problēmas sagādājot ne tikai pensionāriem, bet arī daudziem strādājošajiem, kam ir konts pasta norēķinu sistēmā. “Latvijas pasta” pārstāvis Mārtiņš Liepiņš ReTV skaidro, ka samilzušie jautājumi esot vienkārši atrisināmi. “Ja ir paciņa Jelgavas pasta nodaļā, klients vienalga vai pasionātā, vai savā dzīves vietā vēlas saņemt to uz mājām, zvanam uz klientu centra tālruni, piesakām pakalpojumu – pastnieks mājās –, rītdien paciņa tiks piegādāta bez papildus maksas.”

Savukārt kontam pasta norēķinu sistēmā jāpiesaista “Latvijas pasta” maksājumu karti, ar kuru var veikt visas darbības, ko var veikt ar komercbankas norēķinu karti, tostarp izņemt naudu bankomātā. Savukārt pensionāriem vienkāršāk esot uzrakstīt iesniegumu VSAA par pensijas saņemšanu mājās, kas maksās 2.39, bet ir krietni lētāk nekā, ja naudas saņemšanu no konta piesaka mājās, kad par katru divsimt eiro izņemšanu jāmaksā astoņi eiro. Iedzīvotāji un pašvaldība gan cer, ka būs iespēja saglabāt Ozolnieku un Elejas pasta nodaļas, kuras pagaidām strādā, jo Satiksmes ministrs pasta reformu apturēja, gan arī atjaunot pastu Kalnciemā. Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis: “Uz jautājumu, kā tas būs tālāk, atbilžu nav. Uz aicināju kādas aktivitātes uzņemties pašvaldībai, es saku – mēs visu ko varam uzņemties, bet – kas par to maksās. Oficiāla piedāvājuma no valsts puses nav, likuma grozījumu nav, nekādas jaunas funkcijas mums uzdotas nav. Ir milzīga neziņa.”

Pasta reformas apturēšanu cerības uz pasta nodaļas saglabāšanu viesusi arī ilūkstiešos. Ilūkstē pašreiz strādā vienīgā pasta nodaļa visā Augšdaugavas novadā. Lai tā paliktu arī turpmāk, iedzīvotāji pusotrā nedēļā savākuši tūkstoš parakstus. “Augšdaugavas novads ir liels, visi pasti jau ir slēgti. Palika tikai viena pasta nodaļa, un cilvēki, mēs nerunāsim pat par pensionāriem, ne katrs prot izmantot to pašu “Omnivu”,” saka parakstu vākšanas organizatore Ilūkstē Oksana Reke.

Satiksmes ministrija pateikt, kāda būs pasta nodaļu nākotne, vēl nevarot, jo uzdevusi izstrādāt “Latvijas pastam” jaunu darbības plānu, kas ietver arī sociālās lomas nodrošināšanu. Lai vienotos par kopīgu redzējumu, tuvākajā laikā tikšot organizēta visu pušu tikšanās. Kāds būs kopīgais redzējums, nezina arī “Latvijas pasts”, bet vēlme esot uzsākt sadarbību ar pašvaldību klientu apkalpošanas centriem, kas Latvijā esot vairāk nekā 200.