Jau stāstījām, ka pirmais Āfrikas cūku mēra gadījums šogad nedaudz vairāk kā pirms divām nedēļām tika konstatēts Gulbenes novadā, kur slimības apkarošanas pasākumu ietvaros nācās likvidēt 101 cūku. Aizvadītās nedēļas nogalē Āfrikas cūku mēris tika konstatēts vēl divās saimniecībās Cesvainē.
Āfrikas cūku mēra skartajā saimniecībā Cesvaines pagastā uz šo brīdi vairs nedzird cūciņu rukšķēšanu. Veicot slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus, saimniecības 44 cūkas ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu ir likvidētas. Saimniece saprotamu iemeslu dēļ no intervijas atsakās, vien nosaka, ka šis zaudējums nebūs par iemeslu cūkkopības likvidēšanai. Tikmēr turpat līdzās vien pāris kilometru attālumā sestdien tika konstatēts vēl viens infekcijas perēklis. Arī šīs saimniecības īpašnieki nebija gatavi runāt, vien apstiprināja, ka ļoti sāp sirds par visu sešu saimniecības cūku likvidāciju.
PVD Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa: “Šie visi dzīvnieki ir jālikvidē. Tas ir izdarīts. Turpinās arī epidemioloģiskā izmeklēšana, no kurienes tas varētu būt, kāpēc tā ir. Vienlaicīgi notiek novietnes tīrīšana un dezinfekcija. Apkārt Cesvainei ir trīs kilometru aizsardzības zona, arī tuvējie pagasti ir iekļauti desmit kilometru uzraudzības zonā.”
Cūku novietnēm, kas atrodas karantīnas zonā, aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus šīs zonas. Kā skaidro PVD, notikušais liek domāt, ka saimniecībās nav ievērots kāds no biodrošības posmiem. Tomiņa: “Cūkas ir jātur slēgtā telpā, viņas nekādā gadījumā nedrīkst turēt ārā. Cūkām nedrīkst izbarot neko zaļu, zaļbarību, pļauto mauriņu, ābolus vai kaut ko tādu. Neko termiski neapstrādātu. Jābūt dezinfekcijas paklājiem pie novietnes ieejām, arī izejām. Kūts durvīm ir jābūt ciet, lai netiek iekšā kādi mājdzīvnieki. Saimniekam ir noteikti jābūt maiņas apģērbam – ne tikai skata pēc, ko parādīt inspektoram.”
Tā ir daļa no biodrošības noteikumiem, kas izstrādāti, apzinoties, cik vienkārši infekciju var pārnēsāt. Jāatgādina, ka pimais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums bija 2014. gadā. Tomiņa: “Ir sācies tā saucamais otrais vilnis. Šī slimība ir ļoti, ļoti izplatīta mežacūkām. Viņas varbūt gājušas pāri zālei, viņas ir izdalījušas inficētu materiālu. Mēs to zāli iedodam cūkām, un viss arī notiek. Tāpat ozolzīles, ābolīši. Mēs nezinām, kas pa nakti notiek mūsu dārzā. Tāpat arī par apavu maiņu – mēs nezinām, kurš no meža atnācis, kaut kur kaut no nobirdinājis.”
Šogad Āfrikas cūku mēris konstatēts 301 meža cūkai 23 Latvijas novados. Tas rada pastāvīgu apdraudējumu mājas cūku audzētājiem, līdz ar to PVD izsludinājis atlīdzību 50 eiro apmērā ikvienam, kurš ziņos un varēs uzrādīt bojā gājušas meža cūkas atrašanās vietu. Savukārt uz jautājumu, vai Āfrikas cūku mēris ir bīstams cilvēkam, skaidras atbildes nav. Tomiņa: “Cilvēks ar Āfrikas cūku mēri neslimo. Par bīstamību nav veikti pētījumi, kas notiek, ja viņš apēd šādu gaļu. Bet infektoloģe Ludmila Vīksne savulaik ir teikusi, ņemot vērā to, cik cūkas organisms ir ļoti tuvs cilvēka organismam, viņa nenes atbildību par to, kas var notikt cilvēka organismā, ja tiek uzņemtas šādas svešas olbaltumvielas.”
Jāpiebilst, ka saimniecības, kuras ir skāris Āfrikas cūku mēris, var pieteikties kompensācijai par zaudētajiem dzīvniekiem un dezinfekcijas pasākumu izdevumiem. Kā uzsver PVD, kompensācijas apmērs tiek izvērtēts individuāli, tās mērķis – izskaust mēra izplatības noklusēšanas gadījumus.
Jāpiebilst, ka PVD šodien saņēmis laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu mājas cūku novietnē Krāslavas novada Robežnieku pagastā. Slimības skartajā novietnē uzsākti slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumi. Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās 48 cūkas tiks likvidētas.
#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs
