Valsts policijā pagājušais gads nebija viegls. Pērn pieaudzis arī reģistrēto noziegumu skaits. Tas gan pamatā esot saistīts ar atbildības pastiprināšanu dzērājšoferiem, tomēr noziegumu skaits nav sasniedzis pirmspandēmijas līmeni, šodien preses konferencē informēja Valsts policijas pārstāvji, atskatoties uz pērnajā gadā paveikto. 

Kopumā valstī pērn reģistrēti 35 719 noziegumi, no kuriem gandrīz 33 tūkstoši reģistrēti Valsts policijā. Vērtējot padziļināti aizvadītā gada noziedzības rādītājus, Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks norāda, pieaugums ir saistīts ar to, ka 2022. gada beigās stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā. Tas paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli reibumā, ja alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.

“Ja salīdzinām 2023. gadu ar 2022. gadu, kad norma stājās spēkā, tad redzam, ka tie ir par 900 gadījumiem mazāk, kad ir pieķerti dzērājšoferi. Kopā skaitot visu attiecīgi uz to saprātīgo sabiedrības daļu, kas tomēr domā un tagad rēķinās, ka var tikt transportlīdzeklis konfiscēts. Kopā kopš normas ieviešanas mēs jau esam pāri par 1000 konfiscējuši transportlīdzekļus.”

Ruks uzsver, ka Valsts policijas darbinieku nepietiekamais skaits nav iemesls pieķerto dzērājšoferu skaitu samazinājumam. Ja iepriekš satiksmi uzraudzīja aptuveni 400 amatpersonas, tad pēc veiktās policijas reformas šādus darba pienākumus veic arī citi policijas darbinieki, kopskaitā aptuveni 1300-1400 amatpersonas. 

Policija arī informēja, ka pagājušajā gadā atklājusi 18 marihuānas audzētavas, kas ir par vienu audzētavu vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat pērn atklāta viena fentanila un viena amfetamīna laboratorija. 

Valsts policijas apkopotā informācija arī liecina, ka pērn palielinājies lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pārkāpumu skaits. Armands Ruks skaidro, ka sabiedrība policijai uzticas vairāk, līdz ar to attiecīgi pieaug policijas reaģēšana un reģistrēto notikumu skaits. 

Valsts policija arī izveidojusi varmākas un aizsargājamā portretus. “Lai mēs varētu būt jau solīti priekšā – vīrietis, 43 gadi, kopdzīvotājs, vairumā gadījumos, vai vīrs vai dēls. Aizsargājamās personas portrets – pamatā sieviete, būtībā 85% gadījumos vidējais vecums ir 47 gadi.”

Valsts policija plāno ieviest elektronisku uzraudzību varmākām. Tas arī palīdzētu īstenot ātru un efektīvu reakciju no policijas. Rīka ieviešanai gan vēl nepieciešams veikt grozījumus likumos, kā arī veikt iepirkuma procedūras. Vienlaikus zināms, ka sistēmas iegāde nebūs lēta, taču policija meklēs dažādus finansējuma avotus. 

Tāpat dažas no izvirzītajām prioritātēm Valsts policijā 2024. gadā ir nodrošināt atbilstošu cilvēkresursu kapacitāti, paaugstināt vispārējās prevencijas efektivitāti un strādāt pie procesu vienkāršošanas un digitalizācijas. Svarīgi būs arī nodrošināt korupcijas risku efektīvu pārvaldi un koruptīvu darbību novēršanu.

Foto: Freepik; ilustratīvs