Vēstulē Gulbenes novada pašvaldībai institūcija “Publiskās atmiņas centrs” rosinājusi pārskatīt Annas Sakses ielas nosaukumu Lejasciemā, pamatojot to ar viņas darbību padomju laikā. “Es domāju, ka no kaut kāda padomju mantojuma bija jāatsakās, bet nu jau ir sajūta, ka mēs pārejam otrā ceļa pusē jeb ejam otrā grāvī. Man liekas, ka ir jābūt saprātīgam lēmumam, lai neaizejam galējībās, es pats arī esmu A. Sakses Lejasciema vidusskolu, tāpēc neskriešu uz Valsts kvalitātes dienestu un neprasīšu nomainīt savu atestātu vai skolas beigšanas dokumentu,” vērtē Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis.
Lejasciems ir Annas Sakses dzimtā puse, te viņa mācījusies arī skolā. Bet kāds tad ir lejasciemiešu vērtējums? “Es kādreiz mācījos Annas Sakses Lejasciema vidusskolā, pabeidzu. Ar ko man asociējas – ar pasakām par ziediem, tā kā man īpašu iebildumu pret Annas Sakses vārdu nebūtu. Protams, ja paskatās no politiskā aspekta, bet tajos laikos, kādas bija izvēles, vai mēs tagad visus tā varam nosodīt un visu tik ļoti likt vienā maisā, grūti pateikt. Ja mēs izejam visus rakstniekus cauri, padomājiet, kurš nav rakstījis, ļoti daudzi rakstnieki ir rakstījuši par to komunisma laiku, ne jau viņa vienīgā. Es uzskatu, ka viņa ir arī ļoti laba rakstniece, piemēram, tās “Pasakas par ziediem”, tur bērni daudz ko var mācīties, es pati skolotāja esmu. Nevajag neko mainīt, Sakse ar tomēr mums skolas celtniecību izkārtoja.”
Lejasciema Kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centra vadītāja Dana Puidze stāsta, ka ir bijusi arī iedzīvotāju aptauja par ielas nosaukuma maiņu: “Bija aptauja internetā, tad arī cilvēkiem tieši arī uzdevām jautājumu, vai grib ielu nosaukumu mainīt. Ja mainīt, tad uz kādu, principā bija atbildes, ka viņi negrib, ka maina, viņi ir pieraduši, ka ir Sakses iela.”
Iedzīvotāji Annas Sakses vārdu vairāk saista ar viņas rakstnieces darbību un ziedu pasakām. Bet vai viņas personību var tik viennozīmīgi vērtēt? Kārlis Kangers, “”Publiskās atmiņas centrs” valdes priekšsēdētājs: “Mēs literāro devumu nevērtējam, mēs tikai skatāmies uz darbību komunistiskajā partijā un darbībā pret Latvijas valsti.”
“Publiskās atmiņas centra” rīcībā esošā informācija liecina, ka padomju laikā Anna Sakse ir gana aktīvi darbojusies, par to stāsta Kārlis Kangers: “Viņa bija PSRS Augstākās padomes savienības padomes locekle, PSRS propagandiste literatūrā, PSRS Valsts drošības komitejas segorganizācijas Miera aizstāvēšanas komitejas locekle, nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas revolucionāre un tā tālāk.” Kā uzsver Kārlis Kangers, ieņemt amatu PSRS Augstākās padomes savienības padomē nebija iespēja kuram katram komunistiskās partijas biedram. “Es gribētu uzsvērt, ka neviena cita latviešu sieviete nav bijusi augstākā amatā kā Anna Sakse, respektīvi, pirmā vārdā Abzolone. Var no dažādiem aspektiem to skatīt, protams, lejasciemiešiem, mums, viņa ir novadniece, pasaku autore, dzīvē pieļāvusi lielas kļūdas, bet mēs neesam bijuši viņas kurpēs, mēs nevaram izstaigāt viņas ceļu un pateikt, kā katrs no mums būtu rīkojies. Protams, mēs neatbalstām to, ko viņa ir darījusi tajā laikā. Vai tāpēc mēs nelasīsim viņas pasakas,” savu viedokli pauž Dana Puidze.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis vērtē, ja iedzīvotāji rosinās, ka nosaukums jāmaina, tad arī tas tiks darīts, bet šobrīd tam neredz pamata. “Man pašam ir vairāk jāsatraucas par tiem cilvēkiem, kuri ir reāli dzīvi un kuri krīzes apstākļos var apdraudēt mūsu valsts neatkarību vai drošību, vairāk būtu jāpadomā par tiem, kad es redzu, kā Ždanokas kundze uzvedas, mani viņa uztrauc vairāk nekā Anna Sakse.”
Bet bez Sakses ielas Lejasciema centrā ir arī viņai piemineklis, jāteic gan – savā ziņā dīvains. “Tas iznācis neveiksmīgs, vairāk izskatās kā kapu piemineklis, tā nebija plānots, bet sanākusi kļūda. Doma, ka varētu novākt, jo tā ir, ka nelepojamies ar to, kāds vizuāli izskatās,” vērtē Dana Puidze.
Par akmens galvas pārvietošanu uz citu vietu, piemēram, kapiem Lejasciemā daudz iebildumu nebūtu.
#SIF_MAF2023
