Ja sākotnēji Rēzeknes valstspilsēta lēsa, ka tās šī gada budžetā trūkst ap 4 miljoniem eiro, tad patiesais iztrūkums sasniedz pat 8,68 miljonus, tā pēc veiktās revīzijas atklāj Valsts kontrole. Ziņojumā ietverta arī vēl cita visai satraucoša informācija par patieso finanšu situāciju Rēzeknē. Tagad, lai finansiālo situāciju uzlabotu, pie darba jāķeras vairākām atbildīgām institūcijām, arī pašai pašvaldībai.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā gada budžets tapis vien kā sava veida finanšu plāns, kuru nepieciešamības gadījumā var grozīt pēc saviem ieskatiem šurpu, turpu. Un tas ir bijis zināms arī pašvaldības vadībai, norāda Valsts kontrolē. 

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins: “ Revīzija rāda, ka budžeta vadības procesā pašvaldība ir pieļāvusi būtiskas atkāpes no likumiem, virkni pārkāpumu, kas mums liek vērtēt šo procesu negatīvi un izteikt negatīvu atzinumu.” 

Valsts kontrole secinājusi, ka jau pats budžeta veidošanas process ir sadrumstalots un necaurskatāms. Budžeta projektu vairākkārt vērtējusi un koriģējusi īpaši izveidota Budžeta vadības grupa. Tikmēr pašvaldības Finanšu komiteja, kuras pienākums ir virzīt budžetu apstiprināšanai domē, nemaz netika iesaistīti bužeta caurskatīšanā. Rezultātā šim gadam apstiprināts budžets ar iztrūkumu trim mēnešiem, 8,68 miljonu apmērā. 

Ilze Bādele, Valsts kontroles padomes locekle: “ Šī te kompetence ir jāizlīdzsvaro, jo atbildīgajiem, Finanšu komitejai, kas aiznes šo projektu uz apstiprināšanu ir skaidri jāzina, kādi bija sākotnējie institūciju pieprasījumi, kāpēc tika veiktas kādas korekcijas, cik tās ir pamatotas.” 

Valsts kontrolieris arī norāda, ka nevienā pašvaldības pārskatā nav bijušas atspoguļotas Rēzeknes patiesās saistības par nākotnes ilgtermiņa ieguldījumiem 13,7 miljonu apmērā. 

“ Skaidrs, ka šīs ir nākotnes saistības, bet šo saistību izpilde no pašvaldības puses lielā mērā apdraud tas vai pašvaldība saņems visu iecerēto Eiropas Savienības fondu finansējumu. Šeit tiešām par trīs miljoniem ir liela neskaidrība šobrīd”. 

Revīzijas gaitā Valsts kontrole pamanīja arī neizdarības uzņēmumā “Rēzeknes siltumtīkli”. Ja vēl pirms pērnās apkures sezonas, kad energoresursu cenas nebija strauji kāpušas, uzņēmumam vairākkārt raiti izdevās pārskatīt un Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā apstiprināt tarifus, tad aizvadītajā sezonā “Rēzeknes siltumtīkli” nesteidza to darīt un saražoto siltumu pārdeva par krietni augstu cenu, papildus saņemot prāvu valsts atbalstu. 

Ilze Bādele:”Dienas beigās iedzīvotāji par siltumu maksā vairāk. Dienas beigās valsts ir samaksājusi 4,55 miljonus vairāk kā tas būtu bijis, ja tas tarifs būtu bijis apstiprināts savlaicīgi.” 

Lai spriestu, kā stabilizēt finanšu situāciju, šodien Rēzeknē bija ieradies Finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Tikšanās reizē panākta vienošanās, ka pašvaldība līdz nākamā gada 22. janvārim sagatavos konkrētu budžeta projektu, lai Finanšu ministrija varētu vērsties valdībā ar priekšlikumu, kā risināt finanšu situāciju pašvaldībā. Tiesa gan pašvaldības politiskā vadība uz tikšanos ar ministru nebija ieradusies. 

“ Man nav saprotama pašvaldības politiskās vadības attieksme, kas pašvaldību tehniski ir novedusi gandrīz līdz bankrotam. Protams, pašvaldības nevar bankrotēt, tāda iespēja nav, valstij ir pienākums nākt palīgā un to mēs darām. Bet neierasties un nerunāt par to, kā tikt ārā no šīs situācijas, manuprāt ir gļēvulība un iedzīvotāji tiek pamesti vienkārši kā tāda laiva, dariet kā gribat,” saka Arvils Ašeradens. 

Valsts kontrolē vēl norāda, ka jau revīzijas gaitā tiesībsargājošās iestādes lūgušas sniegt informāciju par konkrētu tiesību aktu un likumu pārkāpumiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā. Sīkāk tos turpinās vērtēt gan KNAB, gan arī Valsts policija. 

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".