Iespējams, aina ar daudzām vēja turbīnām jau tuvākajā nākotnē būs skatāma daudzviet Latvijā. Piemēram, meža masīvā starp Valmieras novadu un Valku paredzēts izvietot 60 gigantiskas vēja turbīnas.

“No mūsu mājas redzēs, tā te tie torņi visapkārt, mums paliek tikai ziemeļu daļa bez lielajiem debesskrāpjiem.” Valkas pagasta iedzīvotāja Solvita Mezīte pauž savu satraukumu par to, ka vieta apjomīgam vēja parka izraudzīta vienā no skaistākajiem Latvijas mežu masīviem. “Tā kā tie ir plānoti tik daudz, kā tie savstarpēji mijiedarbosies, ko ar to lielo apjomu izdarīs, kā visas tās zemās skaņu frekvences uz veselību atsauksies, vai viss pārējais, kur nu vēl uz dzīvniekiem. Neesmu pret tehnoloģijām, pret to, ka nepieciešama elektrība, bet ne jau tādu skaitu šajā mazajā zemes apgabalā.”

“Pirmkārt, jau troksnis, otrs, kas mani satrauc, daba, dzīvnieki, jo man turpat pie mājām riesto rubeņi. Vispār te es esmu ieraudzījusi to, ko mūžam neesmu redzējusi, nemaz nezināju, ka Latvijā ir tik daudz dzīvnieku un putnu,” savu viedokli pauž arī Valkas pagasta iedzīvotāja Vita Smiltiņa.

“Šī te teritorija no Strenčiem uz Valkas pusi, daļēji Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidus, tā ir manā vērtību skalā viena no Vidzemes pērlēm, ar savu unikālo dabu, ar Cirgaļu kāpām, kas daļēji iekļaujas šajā teritorijā, tur ir arī ļoti augsta augu, dažādu putnu un dzīvnieku sugu daudzveidība,” uzskata valmierietis Armands Broks, kurš ir arī ierosinātājs iniciatīvai vākt parakstus platformā “Manabalss”, lai pārskatītu vēja parku izveidi Latvijas mežos. “Mēs varam iedomāties, mēs braucam, tagad posmā starp Strenčiem un Valku ir 60 Valmieras televīzijas torņi. Vienas vēja turbīnas izmērs ir plānots 200 metrus augsts, kas ir identisks Valmieras televīzijas tornim, kurš ir 204 metri augsts, plus vēl mēs liekam 100 metrus klāt uz augšu, kas būs vēl rotora lāpstiņa, jo kopējais vienas vēja turbīnas augstums būs 300 metri.”

Vietējie iedzīvotāji arī atzīst, ka bažas rada jau arī pats šī parka izbūves process, kā tas ietekmēs meža vidi. “Rēķiniet – 300 metru augstumā, kāda tur ir vajadzīga tā „pēda”, pievedceļi, kabeļi, kas tiek vilkti, tur nebūs meža vedēju mašīnas, tur būs nopietnāk,” savas bažas pauž Valkas pagasta iedzīvotājs Inārs Šalders. Savs vērtējums ir arī Reinim Šalderam: “Es strādāju, augstsprieguma līniju montēju, šis tornis, ko mēs montējam, ir 50 metrus augsts, bet vēja ģenerators būs 300 metri, tad – kāda tur būs vajadzīga tehnika, ceļi tiks nenormāli izbraukāti.”

Šo projektu īsteno SIA “Latvijas vēja parki”. Kāpēc izvēlēts tieši šis mežu masīvs? Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdes loceklis Valdis Kalns skaidro, ka ir apzinātas mežu teritorijas, kur varētu būvēt vēja parkus, un nācies secināt, ka sākt vides izpēti var tikai 27 procentos mežu. “Vairāk kā 70 procentos jau startā nav vērts pat uzsākt izpēti – vai nu tie ir jau esoši vides aizsardzības aprobežojumi, vai tā ir apdzīvotība, jo 800 metrus no dzīvojamām mājām, ciemiem, pilsētām nevar būt vēja turbīnas.”

Iedzīvotāju jautājums jau, protams, vai tomēr nevar izraudzīties citu vietu. “Mēs esam piedzīvojuši to, ka kopumā vidēji sabiedrība vēlas daudz ko, bet tikai ne pie mana pagalma, lauksaimniecības zemes arī tiek uzskatītas par lielu vērtību, kuras nedrīkst aizņemt vēja turbīnas, tad - kas Latvijā atliek, atceroties to, ka mēs joprojām esam sasinhronizēti ar Krievijas enerģētikas sistēmu, atliek tikai mežu teritorijas,” meža teritoriju izvēli pamato Valdis Kalns.

Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode skaidro, ka ir uzsākts ietekmes uz vidi novērtējuma process, eksperti jau iepriekšējās sezonās veikuši izpēti gan par putniem, gan biotopiem. Šī izpēte turpināsies. “Vērtējamās ietekmes nav tikai pati vēja rotori, stacijas, bet arī pievedceļu tīkls, nepieciešamās meliorācijas sistēmas, tamlīdzīgi, līdz ar to tajā novērtējuma ziņojumā jāizvērtē visas saistītās ietekmes.”

Saprotot, ka neatkarība enerģijas jomā valstij ir būtiski svarīga, tomēr arī Dabas aizsardzības pārvaldē vērtējums vēja parka izbūvei meža masīvos ir piesardzīgs. “Problēma ir tā, ka mēs no valsts puses neesam iepriekšējos 10-20 gadus ieguldījušies tādā nopietnā dabas vērtību izpētē un plānošanā, balstoties uz datiem, līdz ar to šobrīd ir tāda situācija, ka vispirms darām, tad domājam, jo bieži vien, ja tā informācija par dabas vērtībām konkrētajā vietā jau būtu zināma, tad vairākās vietās, iespējams, pat sākotnēji to izpēti pat neveiktu. Un arī būvēšana meža teritorijās nav nekas tāds, kur arī pasaulē ir liela pieredze.”

Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka projekta īstenotājiem būtu vairāk un izvērstāk jāskaidro, kādi ir šīs ieceres ieguvumi, ja jau tik daudz nākas zaudēt. “Komunikācija nav, cilvēkiem neskaidro, būtu vismaz skaidrojuši par to, nu kāds labums ir no tā visa,” uzskata Valkas pagasta iedzīvotāja Vita Smiltiņa.

“Es esmu par Latvijas tautsaimniecības un Latvijas ekonomisko izaugsmi, attīstību, bet vēlētos, lai tā ir tāda saprātīga, ilgtermiņa, tāds ilgtermiņa redzējums visā, paliekoša, nemainīga plānošana, nevis tāda kampaņveidīga, jo diemžēl mums daudz kas ir tāds kampaņveidīgs, arī elektrības nodrošināšanā jau iepriekš bija kampaņas ar mazajām hidroelektrostacijām, ar koģenerācijas stacijām, kas nu jau ir pagātnē. Domāju, ka tā ne tā labākā ietekme bija uz vidi, tā vēl arī šobrīd vietām saglabājas,” to, ka nepieciešams nopietns pamatojums, uzsver Valkas pagasta iedzīvotājs Andrejs Kalniņš. Savukārt Armands Broks uzsver to, ka vēja stacijām paredzēts ļoti īss kalpošanas laiks. “Mēs esam arī šiem te ierosinātājiem vaicājuši par ilgmūžību, tad šis te energoneatkarības projekts ir 25 gadi. Tas arī ir viss, un mēs ejam teritorijā, kura ir veidojusies tūkstošiem gadu. Mēs tur uzliksim vienu 25 gadu projektiņu.”

Jāteic, ka līdz šim sabiedriskā apspriešana, aizbildinoties ar kovida izplatību, notikusi attālināti, kas neļauj īsti izdiskutēt visus iedzīvotājiem sasāpējušos jautājumus. Nākamajā pavasarī paredzēta vēl viena sabiedriskā apspriešana, kurā varēs uzzināt ietekmes uz vidi ziņojuma rezultātus. 

#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs