Jau pirms vairākiem gadiem SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” mēģināja akcentēt – ja nekas netiks darīts lietas labā, Talsu novadā esošais poligons būs pilns jau 2025. gadā. Bēdīgā prognoze nepiepildīsies, jo uzņēmums radis risinājumu. Šobrīd ierakta piemiņas kapsula rūpnīcai, kurā pārstrādās bioloģisko noārdāmos atkritumus un samazinās poligonā esošo atkritumu daudzumu. 

Talsu un Tukuma novadu un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības sper būtisku soli atkritumu šķirošanas sistēmas attīstībā. Poligonā “Janvāri” top bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca. Tur otru dzīvi dos bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, kas rodas no sadzīves, dalīti vāktiem dārzu, parku un pārtikas atkritumiem. “Tas, ko šobrīd noglabājam, atmosfērā izdala metāna gāzi un pūst. Piesārņojam vidi, kurā paši dzīvojam, radot visus efektus, ko šobrīd piedzīvojam. Tagad mēs tos atgriezīsim ekonomikā, pārstrādāsim, veidosim gāzi, elektrību un kompostu, ko var izmantot tautsaimniecībā,” saka Ēriks Zaporožecs, SIA “AAS Piejūra” valdes loceklis.

Ar vēstījumu nākamajām paaudzēm jaunajā rūpnīcā atstāta kapsula. To būvē SIA “Geo Consultants” un SIA “MRK Serviss” jeb personu apvienība, kas dibināta speciāli šim mērķim. Šobrīd paveikti aptuveni 30% būvniecības darbu. “Šis mums nav pirmais tāda veida objekts, bet tas ir ar pietiekoši lielu izaicinājumu, jo jāuzbūvē ļoti īsā termiņā. Tas ir daudz īsāks nekā līdzīgi objekti, kas jau realizēti vai tiek realizēti,” norāda Māris Klips, SIA “MRK Serviss” valdes loceklis.

Būvuzraugs Gints Šķenders: “Šeit ļoti svarīgi ir ievērot tehnoloģiskos procesus. Te ir tvertnes bioloģiskiem atkritumiem. Tur jāievēro visa betona būvdarbu tehnoloģija, jāskatās, lai nebūtu kādas plaisas betonā. Tas ir ļoti atbildīgi.”

Būvniecībai jābūt pabeigtai 31. decembrī, un tad sāksies iekārtu testēšana. Ja tās strādās tādā jaudā un režīmā, kā nepieciešams, tad ap nākamā gada maiju rūpnīca varētu sākt darboties. 

Šis “Piejūrai” ir jau otrais mēģinājums izveidot rūpnīcu. Šoreiz veiksmīgs. Pēdējos gados uzņēmums nav guvis labu slavu, tomēr valdes loceklim izdevies piesaistīt finansējumu un pārliecināt pašvaldības par rūpnīcas nepieciešamību.

Projekta kopējās izmaksas ir 8,48 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu sedz Eiropas Savienība.

#SIF_MAF2023