Lai mazinātu poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu, Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība noslēgusi līgumu ar Pierīgā reģistrētu uzņēmumu par atkritumu sagatavošanu dedzināšanai un to sadedzināšanu. Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību veido Rēzeknes valstspilsēta, kā arī Ludzas un Rēzeknes novadi, kuri uzskata, ka līgums ar uzņēmumu noslēgts, apejot mazākos kapitāldaļu turētājus.
Viens no veidiem, kā panākt Eiropas Savienības regulā noteikto – līdz 2030. gadam poligonos apglabāt vien 10% no saražotajiem atkritumiem –, ir atkritumu dedzināšana jeb reģenerācija. Lēmumu par sadzīves atkritumu sagatavošanu reģenerācijai un to reģenerāciju pieņēma arī Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība, kuru veido Rēzeknes valstspilsēta, kā arī Rēzeknes un Ludzas novadi.
Izsludinātajā konkursā iepirkumu vinnēja SIA “G2.LV”, ar kuru šā gada 22. martā tika noslēgts līgums par kopējo summu 3,6 miljoni eiro. SIA “ALAAS” izpilddirektors Juris Petkevičs: “Atbilstoši iesniegtajam reģenerācijas plāna aprakstam no mums paredzēts savākt to daļu atkritumu, kas paliek no sadzīves atkritumiem, mehāniski atdalot metālu un bioloģiskos atkritumus. Sagatavot to atbilstoši reģenerācijas prasībām. Tur runa ir par mitrumu, sastāvu un iekšējo morfoloģiju, tālāk utilizāciju, vedot uz Rīgas pusi. Pēc tam, apvienojot ar Rīgas vides servisa apjomiem un tālāko reģenerāciju, nodrošinot ar “Schwenk Latvija” palīdzību.”
Kapitāldaļu turētāji no Rēzeknes un arī Ludzas novadiem uzskata, ka lēmums par līguma noslēgšanu pieņemts bez kapitāldaļu īpašnieku sapulcē pieņemtas atļaujas. To esot pieņēmis vienīgais SIA “ALAAS” loceklis Aigars Metlāns. Intervijai ar ReTV Metlāns nepiekrita. Savukārt Rēzeknes valstpilsēta, kam pieder gandrīz puse no visām uzņēmuma kapitāldaļām, uzskata, ka lēmums esot pieņemts, par to balsojot visiem kapitāldaļu turētājiem. Rēzeknes valstspilsētas domes izpilddirektors Raimonds Olehno: “Lēmumu par nepieciešamību sagatavot atkritumus pārstrādei sadedzinot, no atkritumiem iegūtā kurināmā sagatavošanu visi trīs dalībnieki: Rēzeknes valstpilsēta, Rēzeknes novads un Ludzas novads pieņēma sapulcē vienbalsīgi. Pēc tam tikai pēc kāda mēneša Rēzeknes novada pārstāvis dalībnieku sapulcē pēkšņi aktualizēja jautājumu, ka vajadzētu izvērtēt šī līguma lietderību un šīs darbības nepieciešamību.”
Rēzeknes novada izpilddirektors Jānis Troška: “Dalībnieku sapulce jau nelēma, kam, kurā pilsētā vai novadā kādai kurināšanai izmantos. Tā vienkārši bija virzība uz šādu mērķi un viss.”
Šaubas par to, vai nav pārkaptas SIA “ALAAS” valdes loceklim dotās pilnvaras, radušās arī Ludzas novadam. Ludzas novada pašvaldības izpilddirektors Sergejs Jakovļevs: “Pilnvarojuma līgumā noteikts, ka par globālām izmaiņām, kas skar arī finanses, jāsaskaņo ar dalībniekiem – pašvaldību pārstāvjiem. Mūsu gadījumā ar izpilddirektoriem. Līguma slēgšanas summas ierobežojuma pilnvarojumā nav. Ņemot vērā Rēzeknes novada aizdomas par kaut kādu nepareizu rīcību, vairākums nobalsoja par to, lai izveidotu komisiju un vērtētu valdes locekļa rīcības pamatotību.”
Komisijas gala lēmums vēl neesot pieejams. Kā ReTV skaidro Rēzeknes valstspilsētas domes izpilddirektors, starpziņojumā esot teikts, ka komisijas locekļi nonākuši pie secinājauma, ka valdes loceklis rīkojies atbilstoši savām pilnvarām. Iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem saņēmis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurš rakstiskā atbildē ReTV skaidro: “Pārbaudes rezultātā KNAB valdes locekļa darbībās nekonstatēja likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu, t.sk. valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā.”
Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošans sabiedrības noslēgtais līgums ar uzņēmumu “G2.LV” stāsies spēkā šā gada 1. augustā. Pirms tam kapitāldaļu turētāju sapulcē tiks izskatīts arī komisijas gala ziņojums, bet Rēzeknes novada izpilddirektors jau tagad telefonsarunā ar ReTV pauda, ka ar noslēgto līgumu nāksies samierināties, jo Rēzeknes novada pašvaldībai pieder tikai nepilni 24% kapitāldaļu.
#SIF_MAF2023
