Sadzīves atkritumu konteineros nonāk vairāk nekā 30 procentu bioloģiski noārdāmo atkritumu, ko var pārstrādāt kompostā. Vairākās pašvaldībās jau šobrīd iedzīvotāji var pieprasīt arī brūnos atkritumu konteinerus bioloģiskajiem atkritumiem, bet no nākamā gada janvāra to šķirošana būs obligāta. Bioloģiskie atkritumi lielākoties ir pārtikas paliekas, kā arī telpaugi un dārza atlikumi. Lai mudinātu iedzīvotājus šķirot bioloģiskos atkritumus, uzņēmums “Getliņi EKO” sāk kampaņu “Pieprasi brūno!”.

Nešķirotie sadzīves atkritumi no Rīgas un Pierīgas, kā arī Bauskas novada nonāk poligonā “Getliņi”. Jau otro gadu “Getliņos” testa režīmā darbojas bioloģisko atkritumu pārstrāde. Divos mēnešos šeit bioloģiskie atkritumi iziet fermentācijas procesu un pārvēršas par kompostu, ko var izmantot zemes ielabošanai. SIA “Getliņi EKO” projektu vadītāja Inese Avota: “Kompleksa maksimālā jauda gadā ir 125 000 tonnu bioloģisko atkritumu, bet tas izaicinājums ir tāds, ka ļoti maz bioloģisko atkritumu šeit nonāk no mājām, ko sašķirojuši iedzīvotāji. Piemēram, šā gada septiņos mēnešos tās ir tikai 3,5 tūkstoši tonnas. Sanāk, ka lielāko daļu mums jāizmanto mehāniski atdalīti atkritumi mūsu šķirošanas rūpnīcā.”

Bioloģisko atkritumu šķirošana būs obligāta tikai no nākamā gada janvāra, bet vairākās pašvaldībās, tostarp arī Rīgā, šāda iespēja jau ir, tomēr iedzīvotāji to nesteidzot izmantot.

IA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš: “Vasaras sākumā mēs uzstādījām apmēram 1000 bioloģisko konteineru mūsu “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekotajās ēkās. Diemžēl iedzīvotāji tos lūdz ņemt nost, tagad ir palikuši tikai 600. Viņi nevēlas sķirot. Bioloģiskajiem atkritumiem ir noteikta zemāka izvešanas maksa nekā par nešķirotajiem sadzīves atkritumiem. Mūsuprāt, tā maksa vēl nav pietiekoši zema. Tas arī ir viens no iemesliem, nav tās ekonomiskās motivācijas. Šobrīd tas ietaupījums ir apmēram pieci eiro uz kubikmetru.”

Otrs iemesls, kāpēc iedzīvotāji nevēlas šķirot bioloģiskos atkritumus, ir nepieciešamā paradumu maiņa un vietas trūkums vēl vienam konteineram. Turklāt bioloģiskajiem atkritumiem, lai no tiem varētu izstrādāt kvalitatīvu kompostu, jābūt tīriem. Avota: “Biežākā kļūda ir, piemēram, maize izmesta ar visu iepakojumu. Mēs esam nopirkuši par daudz maizi, tā ir sapelējusi, mēs ar visu maisiņu izmetam bioloģijā. Tā noteikti nevar darīt.”

Vienā no Salaspils dzīvojamo namu masīviem ReTV uzrunāto iedzīvotāju attieksme pret atkritumu šķirošanu ir visai dažāda. Vieni par to runāt vispār negrib, vien piebilst, ka nešķirojot neko. Citi mēģina saprast, ko kurā konteinerā drīkst mest, bet citi negribīgi, bet tomēr šķiro.

Pēc “Getliņi EKO” pētījuma datiem, 31% iedzīvotāju bioloģiskos atkritumus izmet savā komposta kaudzē, bet bioloģisko konteineru izmanto 7% . Pārējie bioloģiskos atkritumus izmet pie sadzīves atkritumiem. Rīgā tie ir 72% iedzīvotāju, mazpilsētās 58%, bet lauku teritorijās vismazāk – tikai 36% iedzīvotāju.

#SIF_MAF2023