Sevišķi sarežģīts šis gads bijis lauksaimniekiem. Tai skaitā piena nozarē strādājošajiem, netrūka gan dažādu ekonomisku, gan arī klimata radītu izaicinājumu. Kamēr vairākas mazās piena pārstrādes ražotnes šogad ir tuvu bankrotam, uzņēmums “Straupes piens” darbu turpina. Vienlaikus spējot saviem piena piegādātājiem arī pienācīgi samaksāt. Gada nogalē šo uzņēmumu apmeklēja arī pārstāvji no Zemkopības ministrijas.  

Uzņēmums “Straupes piens” pašlaik ir vienīgais Latvijā, kas pārstrādā tikai sava kooperatīva biedru saražoto pienu, aizvien spējot par to samaksāt augstāko piena iepirkuma cenu valstī. 

Imants Balodis: “Piensaimnieku kooperatīvas sabiedrības “Straupe” valdes priekšsēdētājs: “Vidējā iepirkuma cena bija 46,1 cents, tas ir tādā pašā līmenī kā pagājušajā gadā un apmēram 30% augstāk nekā to saņēma Latvijā vidēji. Man pat liekas aizdomīgi, kāpēc citi piena pārstrādātāji nevar līdzīgu cenu maksāt, kā mēs to darām, jo tomēr esam kopējā tirgū”. 

Jautājot, kā tieši uzņēmumam tas izdodas, valdes priekšsēdētājs ReTV norāda, ka esot jāpateicas veiksmīgai tirdzniecības stratēģijai un pircējiem, kuri aizvien izvēlas Straupes produkciju. “Neskatoties uz to, ka var sameklēt piena produktus lētākus kaut kur, ir gan Lidl, gan citi lielveikali, kur var lētāk kaut ko sameklēt. Mūsu cenas tomēr par šīm lētākajām cenām ir augstākas, bet tomēr mūsu pircējs ir bijis uzticīgs mūsu produkcijai.” 

Iepazīstoties ar uzņēmuma “Straupes piens” darbību un ražoto produkciju, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits uzsvēra, lai izdzīvotu mūsdienu sīvajā konkurencē arī pārtikas ražotājiem ir jāspēj mainīties un nemitīgi pielāgoties situācijai.

“ Ja tu ražo kādu produktu, tad tas produkts kādam ir vajadzīgs. Ja tas produkts nav vajadzīgs tādā stadijā, kvalitātē kā līdz šim, tas nozīmē vai nu tu mainies, vai vienkārši pārtrauc darbību.” 

Šmits norāda, ka piena nozare Latvijā kopumā ir ļoti sarežģītā situācijā, jo veikalu plauktos lielu daļu vietas ieņem lētāki produkti no kaimiņvalstīm. Citviet Eiropā tas tā nenotiek, jo pircēji nosaka piedāvājumu, pieprasot galvenokārt vietējo ražotāju pārtikas produkciju. 

Normunds Šmits: ”Ministrija var aicināt veikalu tīklus, runāt, tas jau ir darīts. Bet ir jāapzinās savas spējas un iespējas. Mums gribas būt lieliem, vareniem un pašpietiekamiem, dusmīgiem un smaidīgiem, bet jāsaprot, ka ir arī ierobežojumi, kur tevi klausās un respektē.”

Tikmēr uzņēmumā “Straupes piens” neslēpj bažas, ka nozare kopumā ir pamatīgi atkarīga no kaimiņvalstīs notiekošā un ka mūsu piensaimnieki par saražoto piena litru saņem pašlaik zemāko cenu Eiropā. 

Imants Balodis, piensaimnieku kooperatīvas sabiedrības “Straupe” valdes priekšsēdētājs: “Piens plūst tur, kur vairāk maksā. Ja šī tendence turpināsies Latvijā, tad Latvijas pārstrādātājiem būs lielas grūtības ar pienu.” 

Uzņēmums “Straupes piens” aptuveni 30% saražotās produkcijas pārdod pašu uzturētajos veikaliņos, tā pat piena produkti nonāk arī izglītības iestādēs, bet uzņēmumā neslēpj, ka krietni nākas pacīnīties par savas produkcijas cenu lielo veikalu ķēžu plauktos. 

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".