Cenšoties nezaudēt dzīves kvalitāti pieaugošās dārdzības apstākļos, 77% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir apsvēruši iespējas papildu ienākumu gūšanai. Daļa arī ir realizējuši iespējas piepelnīties, veiktajā aptaujā secinājis “Swedbank” Finanšu institūts. Daļa iedzīvotāju papildu ienākumus guvuši dažādos veidos – sākot no konsultāciju sniegšanas, veicot investīcijas, līdz pat kā kurjeram piegādājot ēdienu.
Cik daudz iedzīvotāju iesaistās papildu peļņas gūšanā, pēc veiktās aptaujas “Swedbank” Finanšu institūta eksperte norāda, bijis interesanti novērot, kā dinamika mainījusies. Redzams, ka ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri piepelnās papildu pamatdarbam. “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa: “41% iedzīvotāju apzīmējuši, ka pēdējā gada laikā piepelnās. Ja salīdzina ar rezultātiem pirms gada vai pirms pāris gadiem veiktajām aptaujām, tad šis apmērs ir pieaudzis. Savukārt trešdaļa iedzīvotāju atzīmēja, ka šobrīd aktīvi neko nedara, bet par to ļoti domā, ir pozitīvās pārdomās, ka vēlētos to darīt.”
Kā norādīts “Swedbank” veiktajā pētījumā, visbiežāk kā papildu ienākumu gūšanas veidu iedzīvotāji norāda profesionālu konsultāciju sniegšanu. Tāpat cilvēki ir veikuši investīcijas, izīrējuši savu īpašumu, pārdevuši pašu radītus amatniecības izstrādājumus vai mākslas darbus, tirgojuši pašu izaudzēto vai pagatavoto, piestrādājuši arī kā ēdienu piegādes kurjeri.
No respondentiem, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir piepelnījušies, mazliet vairāk nekā puse jeb 52% ir papildus nopelnījuši līdz 200 eiro mēnesī, 22% – no 200 līdz 800 eiro, bet teju katram desmitajam izdevies nopelnīt pat vairāk nekā 800 eiro. Kropa: “Es teiktu, ka ir trīs galvenie faktori, kas nav ļāvuši iedzīvotājiem papildus piepelnīties. Viens ir laika trūkums – esmu noslogots pamatdarbā, nav laika, lai kaut ko darītu papildus. Otrs – nav pārliecības, ka piemīt kāds hobijs, ar kuru varētu piepelnīties. Trešais – bažas par to, vai man izdosies.”
“Swedbank” Finanšu institūts aptaujā arī secinājis, ka vismazāk pārliecināti par savām finanšu prasmēm jūtas jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
Jāpiebilst, ka līdzīgas aptaujas rezultāti, piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā liecina, ka pēdējā gada laikā papildu naudu ir nopelnījuši vai par to ir domājuši 68% iedzīvotāju. Tomēr, kā norāda Kropa, cilvēki Igaunijā nav tik motivēti, lai piepelnītos. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka igauņi jūtas komfortablāk ar pamatatalgojumu. Tikmēr iepriekšējos gados visaktīvāk no Baltijas valstīm iespēju piepelnīties ir izmantojuši lietuvieši.
Foto: Freepik; ilustratīvs
