Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zemessardzes likumā, kas nosaka, ka par pamatu līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanai var būt specdienesta atzinums par personas neatbilstību nacionālās drošības interesēm.

Aizsardzības ministrija norādījusi, ka ir svarīgi, lai Zemessardzē neatrastos personas, par kurām to dienesta laikā valsts drošības iestāžu rīcībā ir nonākusi likumā noteiktajā kārtībā pārbaudītā informācija, ka persona var radīt apdraudējumu nacionālās drošības interesēm.

Tāpēc likumā noteikts, ka par pamatu līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanai var būt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par personas atrašanās Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro spēku vienībā neatbilstību nacionālās drošības interesēm.

Likuma grozījumi risinās arī citu jautājumu. Ņemot vērā, ka zemessarga dalība ātrās reaģēšanas spēkos ir saistīta ar dienesta pienākumu izpildi paaugstinātas bīstamības apstākļos un apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātiem veselības bojājumu riskiem, likumā noteikts, ka zemessargiem būs tiesības saņemt vienlīdzīgas piemaksas kā karavīriem.

Zemessargi jau patlaban iekļaujas ātrās reaģēšanas spēkos, taču iepriekš vēl nebija noteikts tiesiskais regulējums par piemaksām zemessargiem par dalību ātrās reaģēšanas spēkos.

Tagad likumā noteikts, ka zemessargiem piemaksa izmaksājama par dalību ātrās reaģēšanas spēkos, sākot ar 2023.gada 1.janvāri.

Foto: Latvijas armija