Vaidavas ezers ir iecienīta atpūtas vieta ne vien pašiem vaidaviešiem, bet arī apkārtējo pagastu un Valmieras iedzīvotājiem, taču piekļuvi ezeram daudzviet apgrūtina blīvi saaugušās niedres.
“Tās niedres – jūs jau šeit redzat, ir tik blīvas, ka iepriekšējos gados atmirušās niedres nenokrīt un nesadalās. Dabiski būtu, ja nāk ledus, nāk vēji un iepriekšējo gadu ūdensaugus noliec pie zemes, tad sadalās, tādās blīvās joslās tas nenotiek. Tad veidojas tā saucamā slīkšņa,” situāciju ezera piekrastē vērtē Latvijas Universitātes hidrobioloģe Laura Grīnberga.
Vaidavas ezers iekļaujas Gaujas Nacionālajā parkā, bet tā ekoloģisko stāvokli biotopu eksperti raksturo kā sliktu ar tendenci pasliktināties. Un iemesli šai ezera aizaugšanai, kā stāsta Laura Grīnberga, ir vairāki. “Pirmkārt, gan padomju laikos, gan arī pašlaik notiek notekūdeņu ielaišana ezerā, padomju laikos ielaida neattīrītus notekūdeņus. Kā jau daudzos ezeros, tas bija diezgan lielos daudzumos, mūsdienās ielaiž attīrītus notekūdeņus. Jāsaka, ka ne vienus notekūdeņus nevar attīrīt pilnībā, līdz ar to tie ūdeņi ienāk, ezerā ienāk arī barības vielas. Tās uzkrājas gultnē. Ar Vaidavas ezeru ir tā, ka tas ir dziļš, dziļākā vieta pārsniedz ddeviņus metrus, gultnē uzkrājas barības vielas. Tad, kad ir lielāks vējš, tās barības vielas atbrīvojas un atkal nonāk ezera ekosistēmā. Vaidavas ezeram ir raksturīga gan ūdens ziedēšana, kas ir tāda ezera pārbarotības pazīme, gan arī otra lieta, ka aizaug piekraste. Piekrastes aizaugšanu veicina arī tas, ka padomju laikos uz upes ir izveidots slieksnis, kas ir paaugstinājis ezera ūdens līmeni, līdz ar to ir applūdusi daļa piekrastes, kas agrāk bija vienkārši pļava. Tad tur veidojas šādas blīvas niedru joslas. Pašvaldība ir izrādījusi interesi, Dabas aizsardzības pārvalde kohēzijas projekta ietvaros otro gadu veic niedru joslas retināšanu.”
Šonedēļ Vaidavas ezerā Dabas aizsardzības pārvalde, īstenojot projektu “Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošana” veica niedru pļaušanu, lai tādējādi mazinātu aizaugumu. “Kopējā platība ir 1,33 hektāri, platība kopumā ir neliela, bet tā ir tieši piekraste pie peldvietas. Tā kritiskā vieta pie Strīķupes, lai atbrīvotu upes izteku.”
Niedru pļaušana ezerā norit otro gadu, aizvadītajā gadā Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā niedres izpļāva 1,66 hektāru platībā. Te jāpiebilst, ka pašvaldība sakopšanas darbus ezeram var veikt tikai tā krastos. “Tajās vietās, kur pagājušo gadu paspēja izpļaut, jau ir redzams, ka retāk aug šie te ūdensaugi, otra lieta, ko iegūs, ka neaizaugs ezera zona un neveidosies pastiprināti piedūņojums,” ezera piekrastes sakopšanu vērtē Kocēnu apvienības pārvaldes Īpašuma apsaimniekošanas speciāliste Linda Cielēna.
Nopļautās niedres apmēram divas nedēļas atradīsies krastā, lai ar tām izceltie ūdens bezmugurkaulnieki varētu atgriezties atpakaļ ūdenī. No pagaidu krautnēm niedru masu aizvedīs uz organiskās vielas glabāšanas vietu.
#SIF_MAF2023
