Veselības ministrija atbalsta tautas sporta iniciatīvas grupas priekšlikumus, kā panākt lielākas sabiedrības daļas ilgtermiņa iesaisti veselības sporta aktivitātēs. Tuvākajos mēnešos kopā izstrādās memorandu, sāksies praktiski soļi situācijas uzlabošanai. Pasaules Veselības organizācija nedēļā iesaka sportot piecas stundas, šobrīd to Latvijā dara tikai deviņi procenti iedzīvotāju.
Cik reizes nedēļā sportojat? Vai sports ir daļa no brīvā laika pavadīšanas ģimenē? Daudzi vēlētos atbildēt ar “jā”, tomēr realitātē šobrīd Latvijā pieaug gan pieaugušo, gan bērnu aptaukošanās gadījumu skaits. Ir nepieciešama steidzama rīcība kopējās nācijas veselības uzlabošanai. Tautas sporta pārstāvji ir apvienojušies ar piedāvājumu Veselības ministrijai, kā to mainīt. Pirmā tikšanās ar ministru Hosamu Abu Meri devusi daudzsološu signālu. Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs: “Es teiktu, ka tikšanās bija poztīva, mēs diskutējām visus mūsu un nozares aktuālos punktus, veselības un tautas sporta nozares priekšlikumus kopumā. Mums ir četri punkti, ministrs mūs sadzirdēja. Saprotam, ka tas ir ilgtermiņa jautājums.”
Sabiedrības izglītošana, partnerība starp nevalstisko sektoru un ministriju, lai aiznestu fiziskās aktivitātes nozīmību sabiedrībā, arī darbība fiskālā līmenī, kas nozīmē sportam iztērēto līdzekļu atgūšana līdz noteiktai summai gadā, kā attaisnotie izdevumi – tie ir vieni no pamata punktiem potenciālajai sadarbībai, kas var sekmēt kopējo nācijas veselības stāvokļa uzlabošanos. Kuzņecovs: “Tā mūsu iniciatīva ir par attaisnotiem izdevumiem gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, ja uzņēmumi apmaksā savu darbinieku fiziskās aktivitātes, dalību sporta sacensībās, dalību fitnesa klubu apmeklējumos, jebkur.”
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis: “Mēs domājam, ka dažāda veida atbalsta pasākumi, ko valsts var fiskāli, monetāri atbalstīt, kas ir tendēti uz sportistu skaita palielināšanos, tā ir atbalstāma. Mums šobrīd ir zems fiziski aktīvo iedzīvotāju skaits, pietiekamā daudzumā ar sportu nodarbojas nedaudz mazāk nekā desmit procenti Latvijas sabiedrības. Tas tiešām ir kritiski maz. Tiesa gan – skaits pakāpeniski pieaug, bet pieaugumu vēlētos redzēt straujāku. Ne tikai šis faktors, bet tas ir viens no, kas rezultējas zemajos veselīgi nodzīvotajos mūža gados. Arī kopumā mums ir diez gan zems dzīves ilgums.”
Sports ir lielisku emociju avots un nav būtiski, vai tā ir nūjošana, kalnu slēpošana vai basketbola spēle. Fiziskas aktivitātes var palīdzēt izvairīties no daudzām slimībām, labāk justies un izskatīties. Uršuļskis: “Pie dažām saslimšanām, pie dažām diagnozēm vai arī preventīvi varētu būt tiešām vērtīgi, ja tu kā iedzīvotājs atnāc pie ārsta, viņš tev nosacīti izraksta divus skriešanas krosa treniņus nedēļā vai basketbolu reizi nedēļā, kaut ko tādu. Tas šobrīd tā nenotiek, mums šķiet, ka tā ir ideja, par ko tomēr vajag padomāt. Viens no mūsu mājas darbiem ministrijā ir padomāt par praktisko realizāciju, kā to varam ieviest.”
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs norāda, ka viens no ministrijas mājas darbiem ir domāt par plāna praktisko realizāciju tuvākajā nākotnē. Rezultātu var sasniegt tikai ilgtermiņa nepārtraukta darba rezultātā, nevis kampaņveidā, norāda tautas veselības sporta nozare.
