Jau trīs gadus dzīvojamās mājās ir jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem. Kā liecina pagājušā gada Valsts ugundzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati, tikai 34% mājokļu, kuros izcēlies ugunsgrēks, glābēji dzirdēja skanam dūmu detektora signālu. Tāpat arī maz pieprasīti ir valsts finansētie dūmu detektori cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. 

Ugunsgrēku var izraisīt katliņš, kas aizmirsts palicis vārīties, nomesta cigarete, apkures iekārtas, kas ziemā darbojas ar lielāku jaudu un citi apstākļi. Tāpēc svarīgi, ka katrā mājā ir uzstādīts dūmu detektors, kas brīdinās, ja ir izveidojies sadūmojums. VUGD ReTV uzsver, tas jo īpaši aktuāli ir šobrīd, kad sākusies apkures sezona. VUGD Ogres daļas komandieris Artūrs Umulis: “Dūmu detektoru nedrīkst aizmirst uzstādīt. Privātmājās katrā pa vienam jābūt ir. Guļot mēs nejūtam ne smakas, neko. Un tapēc dūmu detektors vienmēr brīdinās par notikušo nelaimi, lai jūs laicīgi varētu pamest savu mājokli un izsaukt glābējus.”

Lai gan kopš 2020. gada dūmu detektoriem obligāti ir jābūt katrā mājā, pieredze liecina, ka joprojām ne visās tie ir uzstādīti. Umulis: “Pieredze liecina vairāk, teiksim, vecāka gada gājuma cilvēkiem mazāk tie detektori ir uztādīti. Un arī nereti gadās, ka kastītē cilvēks ir nopircis un nav uzstādījis. Kaut kad uzstadīšu, uzstādīšu, bet tad, kad notikusi tā nelaime, tad viņš saprot, jā, ka vajadzēja uzstādīt to dūmu detektoru. Un tāpat arī atceramies baterijas nomainīt, paskatīties reizi gadā – testa pogu nospiest tam dūmu detektoram – ir darba kārtībā vai nav darba kārtībā.”

Lielākā daļa ReTV uzrunāto Ogres iedzīvotāju stāsta, ka dūmu detektorus ir uzstādījuši un ir arī bijuši gadījumi, kad tie nostrādā. Bet citi norāda, ka nav tomēr pārliecināti, ka tiešām dūmu detektors ir darba kārtībā. 

Cilvēkiem, kuriem ir dzirdes problēmas, paredzēti speciāli pielāgoti dūmu detektori. Tie pārveido skaņu gaismas un arī vibrējošā signālā. Detektorus iespējams iegūt Latvijas Neredzīgo savienībā par valsts finansējumu. Taču, kā ReTV norāda Surdotehniskās palīdzības centra pārstāvis Eduards Bērziņš-Lācis, tiem pieteikusies tikai neliela daļa potenciālo lietotāju. “Pieprasījums ir, bet tas ir… teiksim godīgi, ne tik liels, cik mēs gribētu. Orientējoši līdz 10 cilvēkiem mēnesī stājas un pieprasa palīdzību.”

Surdotehniskās palīdzības centrā stāsta, ka cilvēkiem, kuriem jau ir bijusi sniegta palīdzība, ir vieglāk iegūt īpašos dūmu detektorus, savukārt tiem, kuriem tas ir nepieciešams pirmo reizi, ir jāveic vairāki soļi, lai to saņemtu. Bērziņš-Lācis: “Ir otra grupa, kura vēl to nezina. It kā viņiem vajag, it kā nevajag. Un tie ir ļoti neaktīvi. Viņiem ir problēma aiziet pie ģimenes ārsta, dabūt pareizo atzinumu, tad atnākt pie mums iesniegt iesniegumu, trešajā reizē atnākt pie mums jau saņemt to tehnisko palīglīdzekli.”

Surdotehniskās palīdzības centrā stāsta, ka iemesls, kāpēc cilvēki ar dzirdes traucējumiem neuzstāda dūmu detektorus, varētu būt sarežģītais process, lai tos iegūtu. Nākotnē plānots ieviest sistēmu, ka detektorus varēs pieprasīt elektroniski. 

#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs