Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš šodien Daugavpilī skaidri norādīja, ka Latvijas austrumu robežas stiprināšanas plāns nākamajiem pieciem gadiem palīdzēs radīt drošāku vidi gan reģionā, gan Latvijā kopumā. Apstiprinātās stratēģijas rezultātā veiks lielas investīcijas reģionā, aizsardzības būvju veidošanai nepieciešamos materiālus iepirks Latgalē, tāpat radīs jaunas darba vietas reģionā dislocēto bruņoto spēku vienību atbalstam. Jau ziņots, ka valdība marta sākumā apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu.
303 miljoni eiro nākamo piecu gadu laikā – tāda apjoma līdzekļus Latvija ieguldīs valsts robežas ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanā. Apstiprinātais plāns paredz aizsardzības līniju izbūvi visas robežas garumā, tāpat atbalsta punktus, nocietinātas aizsardzības pozīcijas, šķēršļu joslas, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.
Austrumu robežas aizsardzības līniju izveide notiks dēļ Krievijas sāktā 2022. gada pilna mēroga kara Ukrainā un potenciālajiem draudiem nākotnē, ar ko var saskarties mūsu valsts. Kalniņš: “Tuvākajos piecos gados būs liels iespaids uz vietējo dzīvi, bet tas lielā mērā būs pozitīvs, attīstošs, nekādā gadījumā tas netraucēs vietējos iedzīvotājus vai arī vietējiem uzņēmējiem veikt savu darbību, tas nodrošinās drošību, lai viņi būtu pārliecināti par savu nākotni. Es ceru uz vietējo sabiedrības atbalstu visos pasākumos.”
Latvijas robeža ar Krieviju un tās ciešo sabiedroto Baltkrieviju ir kopumā 456 kilometrus gara. Hipotētiska militāra apdraudējuma gadījumā ir būtiski, lai Latvijas robežas tuvumā būtu augsta līmeņa aizsardzības līnija, kas pēc iespējas ātrāk aizkavētu iebrucējus. Militārās infrastruktūras izbūve radīs drošu vidi, iedzīvotāju ikdienas gaitām ietekmes nebūs. “Es konkrēti runāju par Latgali un Vidzemes pusi – šīs darbības nekādā veidā neiespaidos ikdienas dzīvi, tie netraucēs turpināt uzņēmējdarbību, netraucēs visiem iedzīvotājiem pārvietoties, izmantot visas tās teritorijas, ko viņi jau ir pieraduši izmantot.”
Nacionālo bruņoto spēku komandieris norāda, ka pierobežā šobrīd mīnu lauki izvietoti netiks, to darīs tikai krīzes situācijā. Ekonomisko ieguvumu reģionā jutīs celtnieki un būvmateriālu ražotāji. “Būs diezgan daudzi pozitīvi aspekti vietējiem iedzīvotājiem, vietējai industrijai – visi materiāli, kas mums būs nepieciešami, tiks pasūtīti vietējiem ražotājiem. Zināmā mērā tas arī iespaidos arī darba vietu skaita pieaugumu. Lielākā daļa no šīs summas tiks iztērēta šeit, Latgalē, lai nodrošinātu materiālu izgatavošanu.”
Līdzīgus aizsardzības pasākumus pie robežām ar terorismu atbalstošajām valstīm veic arī Igaunija, Lietuva un Polija. Latvija plāno Latgalē un Vidzemē izvietot papildus militārās vienības. Kalniņš: “Otrs saistošs pasākums, lai būtu efektīvi mūsu operacionālajā areālā, kas saistīts ar valsts aizsardzību, ir papildus vienību izvietošano, kas palielinās arī personāla skaitu šeit, Latgalē, Daugavpilī, Lūznavā, daļēji arī Vidzemē. Tas prasīs papildus darba spēka piesaisti atbalstošā personalā nodrošināšanā.”
Leonīds Kalniņš norāda, ka militāro vienību dislocēšanai ir pozitīvs ekonomisks pienesums, piemēram, Ādažos četrkāršojies biznesa apmērs, arī Latgales reģionā varētu palielināties aktivitāte.
Latvija jau izvietojusi betona blokus vairākos robežpunktos ar Krieviju un Baltkrieviju, tādējādi šomēnes uzsākta pilna mēroga robežas stiprināšana.
Foto: Latvijas armija
