Tuvojoties lielajiem Dziesmu svētkiem, Madonas pusē aizvadīts košs un skanīgs skolēnu sadziedāšanās koncerts “Mazie bizoņi dzied”, kas bērnos un klātesošajos radījis mazo dziesmu svētku sajūtu. Un kā nu ne, ja sadziedāšanās notikusi pavisam īpašā Praulienas pagasta vietā.
Mazajiem prieks par iespēju dziedāt kopā ar kori
Lai arī pirmie skolēnu dziesmu svētki tiek datēti ar 1960.gadu, vēstures fakti liecina, ka to pirmsākumi meklējami krietni agrāk un tieši šeit - Lazdonas mācītājmuižā, kur pirms vairāk nekā 150 gadiem uz kopīgu sadziedāšanos pulcējās piecu draudžu skolu vairāk nekā divi simti skolēnu. Šodien šāda sadziedāšanās ir atkal šeit, Praulienas pusē.
ReTv uzrunātie dalībnieki visi kā viens smaida un pauž prieku, ka šādi pasākumi notiek un visus vieno dziesma. “Man ļoti patika ka šeit varēja dziedāt ar kori” , atzīst mazais dalībnieks Raiens, savukārt Markuss , kurš atbraucis uz saietu no Lubānas puses uzsver latviešu tautas dziesmas un dejas prasmi un mīlestību uz to. “ Es domāju, ka latviešiem būtu ļoti nozīmīgi dziedāt, tāpēc ka mums ir daudz dziesmu pašiem. Un pats foršākais te ir tas , ka tu dziedi ne tikai savējiem, bet arī citiem. Tu vari radīt prieku ne tikai sev un saviem tuvajiem, bet arī citiem, kuri ir atbraukuši un grib paskatīties, cik dziedātāji sagatavojušies.”
Līga, kura uz svētkiem atbraukusi kopā ar dēlu, teic, ka šādi pasākumi ļoti noder bērnu un jauniešu sadraudzības veidošanai. “Tas visdrīzāk ir saliedēšanās pasākums”, teic dziedošā puiša mamma, “Bērni saliedējas, sadraudzējās, tā ir iespēja visiem kopā izbaudīt brīvdienas.” Un viņas teiktajam piekrīt arī mazā Reičela no Ērgļiem: “Te ir priecīgi, jo te var dziedāt un paspēlēties. Un satikties,” smaida meitene. “Mēs varam sasēsties kopā uz plediem, pavadīt ļoti labi laiku. Mēs klausījāmies orķestri, kur spēlē man pazīstams cilvēks. Un mums ir ļoti jautri dziedāt. Mēģinājumā mēs visi sadziedamies, ļoti jauki, man ļoti patīk šī diena,” ar pārliecību piemetina Laima no Ērgļu puses kolektīva.
Tikpat svarīgi kā lielie Dziesmusvētki
Uz dziesmu dienu Lazdonas draudzes mācītājmuižā kopumā sabraukuši vairāk nekā divarpus simti mazo dziedātāju no Lubānas, Cesvaines, Ērgļiem, no visa plašā Madonas novada, atgādinot, ka 1866.gadā tieši šeit notika mācītāja, Lazdonas draudzes kora (1863) un dziedāšanas biedrības dibinātāja Karla Eduarda Rūdolfa Gulekes un Jāņa Cimzes semināra absolventa, draudzes skolotāja Kārļa Pētersona sarīkotie pirmie latviešu skolēnu koru svētki, kas uzskatāmi par Dziesmusvētku pirmsākumiem, līdz ar to saglabājami kā tradīcija. Daļa no šodienas pasākuma notiek tandēmā ar mūziķi Andri Sējānu, kurš atzīst, ka ir priecīgs par bērnu un jauniešu vēlmi dziedāt viņa dziesmas, kuras patiesībā nemaz neesot tik vienkāršas. Taču allaž esot jātiecas uz augšu, caur grūtāko uz patīkamāko. Kā uzsver Andris Sējāns, šāds pasākums vietā, kur aizsācies kopdziedāšanas stāsts, ir mūsu tautas vērtība un nacionālās identitātes zīmols. “Tie ir tikpat būtiski, cik tie lielie Dziesmu svētki, ar kuriem mēs lepojamies visā plašā pasaulē. Lepojamies ar to, kas mums ir īpašs, kas mums ir vienreizējs un unikāls. J tas var sākties jau no skolnieku gadu vecuma, un kā mēs dzirdējām, šī tradīcija pat ir vecāka nekā mūsu dziesmu svētki, jo šeit kori sadziedājās jau pirms vairāk nekā 155 gadiem, bet mēs šogad Dziesmu svētkiem svinam 150. Tātad - vecāki! Tā ir ļoti loģiska pirms un pēctecība, tas ir ļoti svarīgi. Tas mums kā latviešiem, dziedošajai nācijai Eiropā un pasaulē, ir ļoti svarīgi,” apstiprina mūziķis.
Kopdziedāšanas tradīcija tiks turpināta
Vēsturiskā Dziesmu vieta atrodas līdzās diriģenta Haralda Medņa dzimtajām mājām, kuras pēdējos gados ir atjaunotas un tiek veidotas par Dziesmu svētku skolu. Mājai piešķirta jauna elpa, taču saglabājot tās kultūrvēsturisko mantojumu un nodrošinot to pieejamu Madonas novada iedzīvotājiem un tūristiem. Tās vadītāja Santa Jaujeniece ir arī šī sadziedāšanās pasākuma organizatore. “Mums ir izdevies sakausēt šodien kopā vairākus elementus – dabu, debesis, vēsturi, tradīcijas un mūziku, kas stāv visam pāri. Mēs priecājamies par šo sakausējumu, par šo brīnišķīgo notikumu. Ceram, ka tā kļūs par tradīciju,” ar dzirksti acīs noteic Santa. Mani pārņem pārliecība, ka šādi kopdziedāšanas svētki notiks arī nākotnē.
