Pandēmijas divi gadi, vēlāk inflācija un energokrīze neveicina bezsaimnieka dzīvnieku adopciju no patversmēm. Uzrunātās dzīvnieku aizsardzības biedrības uzskata, ka situāciju ar pārpildītajām pagaidu mājām var atrisināt, izglītojot sabiedrību, arī sodot par pārkāpumiem. 

Ikvienu no viņiem aizsargā Latvijas dzīvnieku aizsardzības likums. Tomēr realitātē bezsaimnieka dzīvnieku skaits Latvijas dzīvnieku patversmēs nesamazinās. Tieši pretēji – iedzīvotāju ienākumu kritums rada bažas, ka interese paplašināt ģimeni ar četrkājaino draugu varētu šajā laikā kritiski samazināties. Biedrības “Ar sirdi delnā” dibinātāja Andra Tomase: “Mums ir bijuši divi kovidgadi, kad dzīvniekus ņēma visi, kas var atļauties un kas nevar atļauties. Tas tirgus – negribas teikt “tirgus”, par dzīvniekiem, bet tā ir, – ir pārsātināts. Viss. Pieprasījuma nav vairs nekāda. Bet dzīvnieki tiek tieši tāpat ražoti. Kā bija, tā ir.”

Par to, ka iespējas adoptēt dzīvniekus Latvijā nav neizsmeļams resurss, dzīvnieku aizstāvji ziņojuši jau iepriekš. Tukuma dzīvnieku patversmes IK “Čivava” dibinātāja Simona Grundule uzskata, ka sabiedrība ir ne tikai jāaudzina, bet arī pārkāpumi jāsoda. “Ziniet, mūsu valstī ir ļoti kūtri ar soda sankcijām, jo tagad jau ir vajadzīgas soda sankcijas. Policistiem ir jābūt stingrākiem. Nevar stāvēt un stāstīt saimniekam “jā, tagad jau grūti laiki un tā”. Tev ir jābūt policistam, tev ir jāpilda savs pienākums!”

Tomase: “Ļoti daudz dzīvē ir dzirdēts “tas ir man suns, ko es gribu, to es daru; varu arī viņu nošaut, ja gribu”. Tad tev ir jāieslēdz radošais gars un jāpaskaidro cilvēkam, ka tik viegli tas nav!”

Dienā, kad viesojamies Ugāles biedrībā “Ar sirdi delnā”, tiek atvests suns, kas adoptēts pirms četriem gadiem, dzīvojis Lapmežciemā, līdz ģimene izšķīrusies. Suns šobrīd nav vajadzīgs nevienai no šķirtajām pusēm. Viņš nonācis atpakaļ voljērā, kur visus šos četrus gadus tā arī savu cilvēku nav atradis viņa brālis. Tomase: “Esmu vienmēr bijusi diezgan stingra pret adopcijām, bet pirms gadiem biju krietni naivāka. Es saku – neņemiet kucēnu! Ņemiet gatavu suni, kur jūs redzat, kāds viņš ir. Vai viņš ir sabiedrisks, socializēts, ar viņu nebūs problēmu. Ja jūs ņemat kucēnu, tad jārēķinās, ka jādodas uz suņu skolu vai pie kinologa.”

Dzīvnieku organizācijas uzskata, ka tikmēr, kamēr netiks piemērota stingrāka kontrole mājdzīvniekiem, tikmēr bezjēdzīga dzīvnieku vairošanās turpināsies. Grundule: “To, kas daudziem liekas nepareizi, piedavājam sterilizacijas mājas suņiem un kaķiem. Īpaši kucītēm un kaķenītēm. Labāk viena sterilizacija, ne desmit kucēni vai septiņi kaķēni!”

Lai arī likums paredz atbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret mājdzīvnieku, sodīto personu skaits ir neliels. Cerības rada valsts policijas reformas, kas līdzās operatīvās reaģēšanas un izmeklēšanas nodaļām rada arī prevencijas grupas, kas izglītos un informēs. Valsts policijas pārstāvis Ansis Zanders: Pašlaik tiek iedzīvināts modelis, kas pārņemts no citām valstīm. Tā doma ir tāda – novērst noziegumus. Tos, kuri varēja nenotikt.”

Biedrībā “Ar sirdi delnā” gada sākumā ir ap 100 suņu un 50 kaķu. Cik adoptējot, tik atnākot vietā, tostarp dārgu sugu eksemplāri. Andra uz adopcijas brīnumiem necer. Katrs, kas šeit izvēlas sev mājdzīvnieku, slēdz atbildīgu līgumu par turpmāko aprūpi. Savukārt Tukuma dzīvnieku patversmes vadītāja savā gada budžetā paredzējusi arī izbraukumus uz mājsaimniecībām, lai finansētu dzīvnieku sterilizaciju. Tikai tā varot novērst bezatbildīgu dzīvnieku pavairošanu, kas patversmēm vēlāk izmaksājot daudz dārgāk.

Foto: Freepik; ilustratīvs