Māksliniekiem, divus mēnešus strādājot ar dažādu kopienu pārstāvjiem un veidojot dažādus mākslas objektus, nu tapusi izstāde. Tā atklāta Cēsīs Ruckas muižā. Izstādē aplūkojamie darbi kalpo kā veids, lai iepazītu sešu dažādu Cēsu kopienu ikdienu, vēlmes un sapņus. 

Baiļu istaba, plūstoša ūdens instalācija un skulptūru dārzs- tie ir daži no darbiem, kas tapuši sešiem māksliniekiem sadarbojoties ar sešu Cēsu kopienu pārstāvjiem: pusaudžiem, senioriem, vājredzīgo kopienu, cilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem. Izstādē aplūkojamie darbi nav ierastās gleznas, bet gan kopienas izvēlēts darbu saturs un formas, ko projekta laikā katra no kopienām realizēja, sadarbojoties ar kādu no māksliniekiem. 

Kā stāsta izstādes kurators Oskars Goba: “Galvenokārt, tie ir instalatīvi objekti, mums ir gaismas kastes, uz kurām ir brīnišķīgi ikonu tipa mozaīku veidoti darbi, kurus Vivianna Maria Staņislavska veidoja ar atbalsta centra “Pērle” klientiem. Mums ir brīnišķīga kinētiska kompozīcija, kur Alberto, ar Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem jauniešiem ir ielicis viņu sajūtas par pasauli.” 

Savukārt, Cēsu novada Jauniešu mājas pārstāvji, strādājot ar mākslinieku Rvīnu Vardi, izveidoja baiļu telpu, tajā ietverot dažādus objektus. 

Projekta dalībniece Annija ReTV stāsta: “Mēs izveidojām šo video, kur mēs attēlojam to pārejas posmu, kā mazs bērns, mēs gribam steigties un, kad paliekam vecāki, mēs saprotam, nav, kur steigties, jo tāpat visu pagūsim. Un, protams, procesa laikā mēs saprotam, kas mums padodas vairāk, kas mums padodas mazāk, ko mēs gribētu varbūt turpināt nākotnē attīstīt, ko nē. Pašām sev saprotam kaut kādas vērtības, ko paņemt no šī video. Tā kā kopumā mēs iemācāmies ļoti daudz lietas.” 

Dažiem māksliniekiem šī bija pirmā reize, kad sadarbojušies ar kopienām. Māksliniece Vivianna Maria Staņislavska, kura ikdienā strādā ar bērniem, šajā reizē radošajās darbnīcās veidoja kolāžas ar cilvēkiem, kuriem ir funkcionāli un garīga rakstura traucējumi. Māksliniece atzīst, ka dalība šajā projektā viņai bija kas jauns: “Tas grūtākais bija tas nezināmais tieši pirms workshop(a), jo no sākuma likās, ka strādāšu ar bērniem. Pēc tam mani nostādīja fakta priekšā, ka, nē, tie būs pieauguši cilvēki. Un es parasti tomēr darbojos ar pusaudžiem vai bērniem, un tas stress, tā nezināšana, ko sagaidīt, tas bija tas grūtākais, jo tiklīdz esmu tur, tiklīdz es ar viņiem runājos, darbojos - pēkšņi visas šaubas, visas bailes- tas viss izzuda.” 

Māksla ir veids, kā savu sakāmo paust plašākai auditorijai un izteikt skaļāk, saka mākslinieks Aleksejs Beļeckis, uzsverot, cik svarīga ir iekļaujoša sabiedrība un izpratne par katra cilvēka domu un vēlmju nozīmīgumu: “Man šķiet, ka tas ir ārkārtīgi svarīgs process arī tādēļ, ka māksla pēc būtības kalpo kā tilts, kas savieno kaut kādu, kas dod balsis daudzām kopienām, daudziem cilvēkiem. Jo pēc būtības ir ļoti svarīga daudzveidība sabiedrībā. Un to daudzveidību vajag redzēt, to vajag apzināties, jo tie ir dažādi skatu punkti, kas paver daudz plašāku skatu.” 

Kopienu pārstāvju veidotais stāstu atspoguļojums vēsta gan par viņu dzīves gaitām, gan izaicinājumiem, vienlaikus vairojot izpratni par mazāk pamanītām sabiedrības grupām. Ekspozīciju Ruckas muižā var aplūkot līdz 20. augustam.