Nupat izdzīvoto Dziesmu svētku laiku Madonas pusē paspilgtina Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja veidotā Dziesmu svētku vēstures izstāde, kas eksponēta pilsētas ielās. Kā uzsver madonieši, kad tad runāt par šo unikālo, mūsu tautai piederošo Dziesmusvētku tradīciju, ja ne šogad – jubilejas gadā.
“Pirmie Dziesmu svētki vispār esot bijuši, ka latvieši pirmo reizi kopā apzinās sevi kā tautu. Vidzeme satikusies ar Kurzemi, latvieši sapratuši, ka viņi viena tauta. Tā runā. To strāvojumu, sajūtas, kas tur iekšā, tās nevar nekur citur uzburt, ne radīt mākslīgi. Dziesmu svētki ir kultūras augstākais punkts, jo tauta bez kultūras nav nekas,” uzsver Madonas pilsētas kultūras nama pūtēju orķestra diriģents Andrejs Cepītis.
Tādēļ, atskatoties uz Dziesmu svētku 150 gadus ilgo vēsturi, simboliskā vietā – līdzās Madonas kultūras namam – izstādīts Madonas novada Dziesmu svētku vēsturiskais stāsts ar nosaukumu “Novads skan. Novads rīb”, kura tapšanā izmantoti gan Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājumā glabātie materiāli, gan koru un deju kolektīvu dalībnieku personīgajos albūmos atrodamās liecības. Izstāde tapusi ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Kā stāsta vēsturniece un izstādes autore Natālija Seļma, Dziesmu svētku vēsture ir nedaudz īsāka pat par Madonas novada dziesmu kultūru un tradīciju. “Paši pirmsākumi meklējami Liezerē 1853. gadā, kad tur jau bija nodibināta pirmā dziedāšanas biedrība. Izstādē caur vairāk kā 500 fotogrāfijām un dažādiem citiem materiāliem mēs parādījām, cik plaša ir tā dziedāšanas kultūra, tradīcija, vēsture. Cik plaša ir tā mūsu dejošanas tradīcija un kultūra, ko vēl aizvien turpinām nest tālāk.”
Viens no visplašāk pārstāvētajiem novadiem Dziesmu svētkos
Madoniešu dziedāt un dejot prieku apliecina arī nupat aizvadītie Dziesmu un deju svētki, kuros Madonas novads bija viens no visplašāk pārstāvētajiem novadiem Latvijā – ar 54 amatierkolektīvu 1085 dalībniekiem. Starp tiem 33 deju kolektīvi, 10 kori, protams, novada lepnums – Madonas pilsētas kultūras nama pūtēju orķestris, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku fināla skates Grand Prix ieguvējs. Orķestra diriģentsatzīst: “Tik, cik mums bija jāspēlē orķestrim, cik jādara, tas ir smags darbs, bet tas pacēlums reizi pa pieciem gadiem, kas ir iespējams tikai Dziesmu svētkos, saucas – nedēļa ideālas Latvijas. Tas ir pats galvenais, cik cilvēki ir labsirdīgi viens pret otru. Tā mums bija pēc hokeja čempionāta, tauta visa vienota, bet ātri viss beidzās, ātri sākām atkal kašķēties un darīties. Ja šo varētu saglabāt ikdienā, būtu ļoti jauki.”
Jāpiebilst, ka mūzikas vēsture Madonas novadā ir plaša un ar dziļām dziedāšanas tradīcijām. Gandrīz visos apriņķa – vēlāk rajona un novada – pagastos un pilsētās allaž bijuši savi kori, orķestri, kapelas un deju kolektīvi. “Izstādes katrā banerī var redzēt apkopoto informāciju par vairākiem pagastiem, piemēram, šeit – fotogrāfiju no Lazdonas draudzes kora, ko kādreiz ir vadījis skolotājs Kārlis Pētersons. Tā ir viena no senākajām fotogrāfijām. Un šeit var pat redzēt pirmo kora karogu, stāsta vēsturniece Natālija Seļma, uzsverot, ka šīs un citas vēsturnieku apkopotās liecības un fakti vēl jo vairāk nostiprina pārliecību, ka tautas dziesmai un dejai Madonas novadā allaž ir bijusi liela loma. “Par to var pārliecināties ikviens, apmeklējot izstādi, kas blakām skvēriņam būs skatāma līdz pat vasaras beigām,” uz vēsturiski patiešām bagātīgo izstādi aicina Natālija Seļma.
#SIF_MAF2023
