Rīt, 11. augustā, atzīmēsim Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu. Šajā datumā 1920. gadā Rīgā tika parakstīts Latvijas un Krievijas miera līgums, ar uzvaru noslēdzās Latvijas Brīvības cīņas. Godinot tajās kritušos karavīrus, daudzviet iekopa piemiņas vietas, uzcēla pieminekļus, un arī Limbažos nu jau pirms 100 gadiem, 1923. gada 1. jūijā, Limbažu evaņģēliski luteriskās baznīcas dārzā atklāja pieminekli Atbrīvošanās cīņās kritušiem Limbažu un apkārtnes varoņiem.
“Pieminekļa atklāšanu kūrēja Sieviešu palīdzības korpusa Limbažu nodaļa un tās vadītāja Žīgures kundze. Pieminekli pasūtīja arhitektam Paulam Kundziņam. Tas veidots tādā kā senlatviešu ugunskapu kurgāna formā. Izmaksāja pie Rīgas akmeņkaļa 200 tūkstošus rubļu, kas tajā laikā bija pietiekami nopietna nauda,” par 100 gadus senajiem notikumiem stāsta Limbažu muzeja galvenā krājuma glabātāja Diāna Nipāne. Pieminekļa atklāšana pilsētā bija lieli svētki, svinīgais pasākums kopā bija pulcējis ļoti lielu skaitu cilvēku, kā raksturo muzeja speciāliste – pilskalnā santīmam nebija kur nokrist. Pieminekli atklāja Valsts prezidents Jānis Čakste. “Viņš atklāšanā saka: “Es esmu Limbažos jau trešo reizi.” Pirmkārt, viņš bija uz Baumaņu Kārļa kapu pieminekļa atklāšanu, bija uz Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Viļa Gelbes pieminekļa atklāšanu, un trešā reize ir šī pieminekļa atklāšanas diena. Pēc tam notika garīgās mūzikas koncerts tepat luterāņu baznīcā, un tad visi aicinātie ciemiņi devās uz Saviesīgās biedrības namu, uz svētku mielastu,” stāsta D. Nipāne.
Pārsteidzoši, ka piemineklis palicis neskarts visus padomju gadus. Noslēpta bijusi vien Daugavpils 8. kājnieku pulka dāvinātā melnā marmora plāksne, ko rotā ugunskrusts un kas noteikti būtu iznīcināta. “Mazs brīnums, ka šis piemineklis nav izpostīts, jo padomju laikā šos neatkarības cīņu dalībnieku pieminekļus praktiski visus novāca. Bet šeit bija apkārt liei koki, saauguši ceriņkrūmi, piemineklis atradās baznīcas dārzā, līdz ar to tas ir nostāvējis mums kluss, mierīgs, neaizskarts un saglabājies līdz mūsu dienām.”
Gādību par pieminekli uzņēmusies luterāņu baznīcas draudze, un, sagaidot tā simtgadi, tika iegūts finansējums pašvaldības rīkotajā projektu konkursā nevalstiskajām organizācijām, un notīrīta pieminekļa virsma. Darbus paveica SIA “Koka ēka” restaurators Edgars Purviņš. “Šeit apkārt ir koki, piemineklis ir dabā un skaidrs, ka jebkurā gadījumā uz tā virsmas augs gan sūnas, gan nosēdīsies netīrumi. Tas ir dabīgs process, kas izveidojas gadu gaitā. Tīrām ar aktīvām, virsmu attīrošām vielām, pēc tam mazgājam, un noslēgumā apstrādājam ar sastāvu, kas mazinās bioloģijas attīstību uz pieminekļa virsmas. Līdz ar to piemineklis varēs stāvēt ilgāk ar tīru virsmu.”
Rīt, atzīmējot Latvijas Brīvības cīnītāju piemiņas dienu, arī Limbažu novada iedzīvotāji aicināti kritušos karavīrus godināt ar ziediem. Kā allaž, vāzes ziediem būs novietotas arī pie Brīvības cīņās kritušajiem alojiešiem veltītā pieminekļa.
#SIF_MAF2023
