Ap 700 zemnieku no visas Latvijas pulcējās ārkārtas sapulcē Tukuma novada Slampē, lai zemkopības ministram pieprasītu tūlītēju rīcību solītajam atbalstam krīzes situācijā. Sasāpējušo jautājumu esot daudz, bet viens no aktuālākajiem – “Altum” programmas apgrozāmajiem līdzekļiem ieviešana, tiešmaksājumu sakārtošana un birokrātijas mazināšana.
Tukuma novada Slampes pagasta kultūras pils šoreiz ir ne tikai mašīnu, bet arī lauksaimniecības tehnikas ieskauta. Pie traktoriem piestiprinātajos palakātos zemnieki izsaka savu neapmierinātību, bet, lai ierēdņi un zemkopības ministrs saprastu, ka ieradies pie zemniekiem, pie ieejas noliktas divas kastes ar kūtsmēsliem. Sasāpējušo jautājumu ir daudz. Gan par “Altum” programmu apgrozāmajiem līdzekļiem, augstajiem kredītprocentiem, bet visvairāk zemniekus nomāc aizvien augošā birokrātija, kas liek ievadīt datus neskaitāmās sistēmās, katram solim sekot ar fotoaparātu. SIA “Bēris” saimnieks Guntis Celmiņš: “Tiešā sējā bezaršanas tehnoloģijā piemaksā kaut kādus eiro, bet tad tur jāsūta aplikācijā. Īsti normāli tas nav. Sabiedrība noveco, vecākiem izpildīt tos noteikumus ir nereāli. Jāfotogrāfē sējmašīna lauks, kamēr saberam sēklu iekšā, kamēr es sāku fotogrāfēt, man zvana viens, mani izmet no aplikācijas. Es visu dienu nevaru aizsūtīt bildes.”
“Man ir vidēja saimniecība, un es visu pats to arī daru, un šinī gadā man ir jāņem Lauku atbalsta dienesta konsultants. Regulāri jābrauc uz tikšanos ar valsts iestādēm, lai tu saprastu, vēl tur ir izmaiņas. Man bija konkrēti problēma ar GPS sistēmas datu fotogrāfijām, ar lokāciju, kas ir jāievada,” saka z/s “Suteņi”saimnieks Mareks Razživins.
Jaunajā plānošanas periodā tiešmaksājumu saņemšanai ir jaunas prasības. Veicot papildus darbības vides un klimata saudzēšanā, var pieteikties kādai no sešām ekoshēmām, lai saņemtu papildus līdzekļus, bet skaidrības un līdz ar to arī iespējas ko plānot nav. Razživins: “Ir iedalīta konkrēta nauda, bet nav zināms, cik būs hektāri pieteikti uz konkrēto shēmu, līdz ar to nevar pateikt, kāda summa katram pienāksies. Jo vairāk hektāru, jo mazāka summa būs sadalīta pa zemniekiem,” saka z/s “Suteņi”saimnieks Mareks Razživins.
SIA”Joži” saimnieks Gunvaldis Sproģis: “Mums ir izstrādāts jauns nolikums par subsīdijām, par visu. Ir sarežgīts, ir grūti, bet mēs varētu to visu vienkāršot. Man ir konkrēts priekšlikums. Liekam to visu pie malas un atstājam tā, kā bija pa vecam, un no tā jaunā katru gadu liekam klāt tikai pa vienam jautājumam, neviens zemnieks neprotestēs un visi ar prieku to izpildīs. Ndēļas laikā visi būs iesnieguši un visiem varēs izmaksāt
Zemnieki joprojām neesot saņēmuši arī vasarā Eiropas Savienības piešķirtos 6,5 miljonus eiro par pavasara salnas radītajiem postījumiem, par ko lepni stāstīja vēl iepriekšējais ministrs, jo jautājums vēl nav skatīts valdībā. Arī solītā “Altum” programma apgrozāmajiem līdzekļiem ar pazeminātiem kredītprocentiem vēl tikai tiek solīta.
Jaunais zemkopības ministrs sola, ka “Altum” programma tikšot apstiprināta nākamajā otrdienā. “Zemniekiem būs pieejami nedaudz vairāk nekā 30 miljoni eiro ar pazeminātiem kredītprocentiem – 3,5%. Papildus tam nākamgad zemnieki varēs pieteikties programmai, kas ir kredītprocentu daļēja dzēšana. Viņi varēs arī šos 3,5% nodzēst, praktiski zemniekiem šajā krīzes laikā būs pieejami krediti par 0%.”
Ministrs arī sola samazināt birokrātiju, pie kuras novēršanas darbs jau esot uzsākts. “Mēs esam vienu lielu daļu jau atcēluši, un es, protams, vēlos grozīt arī stratēģisko plānu, bet tas nav tik ātri izdarāms, jo nevar būt tā, ka zemniekiem ir jaīevada dati vairākās sistēmās. Zemniekam ir jāievada vienā sistēmā, pārējiem dienestiem viss ir jāpaņem.”
Ja tomēr solījumi atkal paliks tikai solījumi, zemnieki ir gatavi savus traktorus stūrēt arī uz galvaspilsētu.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
