Latvijas teritorijā līdz šim ir nokrituši četri meteorīti. Šogad aprit 160 gadi, kopš nokrita Neretas meteorīts. Par godu šim notikumam norisinājusies ekspedīcija uz kosmiskā akmens krišanas vietām. Tās ir divas, jo Neretas meteorīts krītot sadalījās divos lielos gabalos.

Deviņus kilometrus garajā ekspedīcijā no Neretas novadpētniecības muzeja uz Neretas meteorīta krišanas vietām devās vairāki desmiti dalībnieku. 1864. gada 12. aprīlī netālu no Neretas nokrita divas meteorīta daļas. Šo nozīmīgo notikumu vēlējās izzināt gan pieaugušie, gan bērni. Pārgājienā piedalījās arī astronoms un Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš, kurš, izmantojot gan tagadējās, gan vecās kartes un plānus, mēģināja noteikt meteorīta fragmentu nokrišanas koordinātas. Savukārt cerībā atrast vēl kādu meteorīta fragmentiņu, meklējumos tika izmantots metāla detektors. Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš: “Varbūtība atrast pēc 160 gadiem ir gandrīz tuvu nullei, bet tai pašā laikā ļoti labi zinām, ka, meteorītam lidojot atmosfērā, tas sasprāga gabalos. Nokrita divi lieli gabali. Tie nebija vienīgie. Nobira vēl mazāki fragmentiņi diezgan lielā vairāku kvadrātkilometru teritorijā, noteikti šeit vēl kaut kur ir augsnē iekšā. Tāpēc līdzi metāla detektors.”

Meteorīta daļiņas ekspedīcijas laikā gan neizdevās atrast, bet, izmantojot kartes un plānus, ar dažu simtu metru precizitāti tika noteiktas vietas, kur nokrituši divi lielie Neretas meteorīta gabali. Viena lokācija ir Neretas pagastā – netālu no “Svajānu” un “Jaunceriņu” mājām. Šobrīd tur ir lauksaimniecības zeme. Bērziņš:“Zeme šeit ir mīksta, kā mēs redzam, un tas objekts – akmens ietriecās apmēram pēdu dziļumā. Tas ir kādi 20-30 centimetri. Neretas meteorītam ir divi fragmenti. Tātad viens šeit un viens tur – apmēram 700 metrus uz dienvidiem no šīs vietas. Un abi ietriecās nelielā dziļumā. Abi bija apmēram piecus kilogramus lieli. Viens drusku mazāks, viens drusku lielāks. Kopā nedaudz vairāk kā 10 kilogrami materiāla tika savākts.”

“Jaunceriņu” saimniece – dzīvo netālu no meteorīta krišanas vietas Vita Freija: “No sākta gala jau vecvecāki mūsu stāstīja, ka te meteorīts ir kritis un ka tas Pigu saimnieks ecējot ir visu piefiksējis. Tagad viss ir izcirsts, ir mainījies reljefs un viss pārējais, bet apmēram ap šo vietu vecie cilvēki teica. Cik tas ir precīzi, to es jums nevaru galvot.”

Viens neliels Neretas meteorīta fragmentiņš ir Meteorītu muzeja kolekcijā, un muzeja vadītājs bija to atvedis parādīt pārgājiena dalībniekiem. Neretas meteorīts ir akmens hondrīts, kas cēlies Saules sistēmas pirmsākumos, tādēļ tā vecums varētu būt vairāk nekā 4,5 miljardi gadu. Kosmiskā akmens sastāvā ir galvenokārt olivīns un meteorītu dzelzs – tieši metālu klātbūtne liecina par akmens kosmisko izcelsmi.

Ekspedīcijas laikā tika atrasta arī otra Neretas meteorīta nokrišanas vieta – Dienvidsusējas upes otrā krastā, Pilskalnes pagastā – netālu no Poģeļu mājām. Bērziņš: “Cilvēki strādāja, būvēja šķūni, cik saprotu. Tad kļuva par aculieciniekiem, dzirdēja troksni un redzēja, ka te pakūp tā zeme pa gaisu. Tas nav gluži kā sprādziens. Sprādziens bija no debesīm, no gaisa nāca, bet te zeme gāja pa gaisu.”

Tagad, kad precizētas meteorītu nokrišanas vietas, Aizkraukles novada pašvaldībai ir plāns izveidot šajās lokācijās informatīvus stendus tūristiem dažādās valodās. Aizkraukles novada Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs: “Mēs nākotnē saskatām vīziju šīs Latvijas meteorītu nokrišanas vietas apvienot kaut kādos pārgājienos, apvienojot vienā sistēmā, cik to ir Latvijā.”

Ar Neretas meteorītu saistās vēl viens interesants fakts. Vēsturiskā Ķesterskolas ēka, kurā šobrīd atrodas Neretas novadpētniecības muzejs, ir celta, izmantojot līdzekļus, kas iegūti, pārdodot Neretas meteorīta fragmentu.