Laikā, kad sākas aktīva ogu un sēņu sezona, cilvēki arvien biežāk uzturas mežos. Daudziem mežs arī kalpo kā vienkārša pastaigu vieta. Valsts mežu zinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš atklāj, ka lāču skaits ar gadiem pieaug. “Mums ir informācija jau par iepriekšējiem pieciem, sešiem gadiem, kas ir ar lāčiem noticis, un lāču populācija šajā laikā ir, nu, ļoti ievērojami augusi, jo īstenībā mana pieredze ar lāčiem ir jau no 90. gadu vidus. Un kopš tā laika lāču skaits, nu, es neteiktu, ka varbūt desmit reizes ir audzis, bet tajā laikā, ja mēs runājām par līdz desmit lāčiem Latvijas teritorijā vēl divtūkstošo gadu sākumā, tad šobrīd tas mūsu vērtējums ir kā minimums 70, 80 lāči.”

Arī Valmieras novadā, Rūjienas pusē, Andra Dukura īpašumā manīta lāču rosība, kas tika fiksēta arī fotogrāfijā, ko uzņēmis rūjienieša Andra Dukura kaimiņš kādā agrā rītā, dodoties darba gaitās. Andris Dukurs: “Jānis tur stāstīja, ka viņš ar trīcošām rokām, jo diezgan tuvu tur. Kad viņš iet pa to šoseju, vēl paspējis tur nobildēt.”

Lāču aktivitāte novērojama ne tikai Rūjienā, bet arī citviet Valmieras novadā. Pētnieks Jānis Ozoliņš vēsta: “Valmieras novadam vistuvāk atrodas viena no mūsu tādām ilgstoši pārbaudītajām lāču uzturēšanās teritorijām. Tā ir arī saucamā “Natura 2000” teritorija, īpaši aizsargājama teritorija, ko veido purvu un mežu masīvi ar nosaukumu “Ziemeļu purvi.” Pētnieks arī uzsver, ka, lai arī pēc savas vietas dzīvnieku valstī lācis ir plēsējs, patiesībā lielākā daļuj no dzīvnieka ēdienkartes sastāda tieši augu valsts barība, un viņi labprāt barojas ar graudiem, dārzeņiem un āboliem, ko mednieki mēdz vest uz mežu, meža zvēru piebarošanai.

“Lāči šobrīd vēl ir diezgan lieli klejotāji Latvijas teritorijā. Populācijā pārsvarā ir tēviņi un jauni tēviņi, kas, nu, pirmkārt, meklē sev tīkamās vietas, tas ir barību, nu, diemžēl kādreiz tās izrādās ar cilvēka darbību saistītas vietas. Un īpaši liela loma, teiksim tā, lāču piebarošanā, šobrīd ir medniekiem un viņu veidotajām zvēru, meža cūku, staltbriežu barotavām,” tā pētnieks Jānis Ozoliņš.

Ņemot vērā lāču aktivitāti it īpaši vasaras sezonā, kad lāčiem ir pieejamas barības vielas, dodoties mežā jābūt piesardzīgiem. “Uz mežu, ja nu tiešām zināt, ka tur lāči uzturas, nu, neejiet vieni, neejiet kopā ar suni, jo dažkārt liekas, ka suns ir labākais sargs no lāča. Bet, nu, patiesībā, cik ir zināms, tas suns var lāča uzbrukumu tikai izprovocēt un cilvēku aizstāvēt, nu, nekādā gadījumā nav spējīgs.”

Valsts mežu zinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš iesaka uz mežu nedoties vieniem, bet citu cilvēku kompānijā, un noteikti paziņot līdzcilvēkiem par savu atrašanās vietu.

Foto: Freepik; ilustratīvs